Līdz Ukrainas prezidenta vēlēšanām atlicis mazāk par mēnesi. Politiskie spēki gan sākuši diskusijas par to, cik tad ilgi jaunievēlētais prezidents strādās - gadu vai piecus. Pilnais prezidenta pilnvaru termiņš ir pieci gadi, taču tas paredzēts pēc kārtējām, nevis ārkārtas vēlēšanām. Līdz ar to Konstitucionālajai tiesai lūgts izskatīt un atrisināt šo jautājumu.
Ne reizi vien izskanējis aicinājums paralēli prezidenta vēlēšanām rīkot arī referendumu par valsts konstitucionālo uzbūvi. Piemēram, Doņeckas apgabala gubernators Sergejs Taruta vērsies pie prezidenta pienākumu pildītāja Aleksandra Turčinova, aicinot atbalstīt referenduma rīkošanu 25.maijā.
Pēc Tarutas vārdiem, visas Ukrainas tautas nobalsošana ļautu apvienot valsti ap reformu idejām un veicinātu Eiropas standartu ieviešanu. Gubernators arī norādījis, ka referendumā plānots izvirzīt jautājumus par papildu pilnvaru nodošanu Ukrainas reģioniem, kā arī municipālās milicijas izveidi.
Bet svētdien vakarā arī Ukrainas pilsētā Luganskā federalizācijas atbalstītāji paziņojuši par „Luganskas tautas republikas” izveidošanu. Mītiņa dalībnieki izvirzījuši Kijevas varas iestādēm ultimātu - tiek pieprasīts amnestēt visus Ukrainas austrumu reģiona protestu dalībniekus, atzīt krievu valodu par valsts valodu, kā arī sarīkot referendumu par reģiona pašnoteikšanos. Ja prasības netiks izpildītas līdz 29.aprīlim, protestētāji sola ķerties pie izlēmīgākas rīcības.
Militāri politisko pētījumu centra vadītājs Dmitrijs Timčuks informējis, ka bruņoto kaujinieku grupējumiem Donbasa reģionā esot dots uzdevums šīs dienas laikā ieņemts spēka struktūru ēkas piecās apdzīvotajās vietās Luganskas un Doņeckas apgabalos. Viņš gan nav paskaidrojis, par kurām pilsētām ir runa, taču pirmdien no rīta jau esot noticis uzbrukums Konstantinovkas pilsētas iekšlietu ministrijas pārvaldei.
Bruņotie un maskās tērptie vīri milicijas vienībā iegājuši bez pretestības. Tāpat ieņemta arī pilsētas mērija. Savukārt pie Kromatorskas lidlauka izcēlusies apšaude, kurā ievainojumus guvuši divi ukraiņu drošības spēku pārstāvji, bet pašiem uzbrucējiem izdevies aizbēgt vēl pirms spēka struktūru mobilās grupas ierašanās.
Pagaidām vissaspīlētākā situācija ir izveidojusies Slavjanskā. Separātistu līderis jeb pašpasludinātais Slavjanskas mērs Vjačeslavs Ponomarjovs paziņojis, ka plānots apmainīt trīs sagūstītos specvienības „Alfa” virsniekus pret aizturētajiem cīņu biedriem. Ja Kijevas varas iestādes šādam piedāvājumam nepiekritīs, virsnieku likteni izlemšot tauta.
Savukārt, runājot par aizturētajiem EDSO valstu militārajiem novērotājiem, Ponomarjovs paziņojis, ka viņi neesot gūstekņi, bet gan viesi, kuriem tiek nodrošināti normāli uzturēšanās apstākļi.
Slavjanskas aizsardzības vienības arī sākušas ieviest jaunu žurnālistu akreditācijas kārtību. Preses pārstāvjiem jāierodas ieņemtajā Ukrainas Drošības dienesta ēkā un jāatdod pase, jāiegūst arī kāda jau akreditēta žurnālista rekomendācija, taču pēc tam separātistu pārstāvji rūpīgi izpētot žurnālista iepriekš sagatavotos materiālus. Esot gan novērots, ka priekšroka vienmēr tiekot dota Krievijas medijiem, bet vairākiem Eiropas valstu un ASV žurnālistiem akreditācija tiekot atteikta.
Bez šiem tā dēvētajiem dokumentiem presei neesot iespējams nokļūt nemiernieku rīkotajās preses konferencēs, dokumentus pārbaudot arī blokposteņos, tāpēc esot liela iespēja, ka žurnālisti, piemēram, Slavjanskā vienkārši vairs nevar iebraukt.
Bet tikmēr Krievija aizliegusi piekļuvi vairākām ukraiņu mājas lapām. Krievijas ģenerālprokuratūras paziņojumā teikts, ka aizliegums attiecas uz vairāk nekā 10 informācijas resursiem, kuros ukraiņu nacionālisti aicinot uz masu protesta akcijām Krievijā.
Jau ziņots, ka Krievija sākusi jaunas militārās mācības Ukrainas pierobežā. Tās, kā norāda Krievijas pārstāvji, esot saistītas ar Ukrainas varas iestāžu izvērsto pretterorisma operāciju. Dažādi avoti vēsta, ka bruņutehnika atrodas tikai 100 kilometru attālumā no robežas un uz spēkratu sāniem redzams uzraksts „Miera uzturēšanas misija”.
Tikmēr Ukrainas austrumos turpinās sadursmes, promaskavisko separātistu kontrolētajā Slavjanskā piektdien uzbrucēji sagrāba autobusu, kurā brauca EDSO novērotāji. Krievija sestdien paziņoja, ka darīs visu, kas tās spēkos, lai palīdzētu atbrīvot nolaupītos EDSO novērotājus, un pirmdien viens novērotājs atbrīvots.
