Dienvideiropa ar satraukumu gaida vēlēšanas Vācijā

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 10 gadiem un 9 mēnešiem.

Eiropas dienvidu valstīs ar dalītām jūtām gaida rudenī paredzētās parlamenta vēlēšanas Vācijā. Pašreizējās prognozes liecina, ka uzvaras laurus atkārtoti varētu plūkt kristīgie demokrāti un kancleres krēslā turpinātu atrasties Angela Merkele. Tas krīzes nomocītajām Dienvideiropas valstīm liek domāt par taupības politikas bezgalīgu turpināšanos.

Grieķija, Portugāle, Spānija, Itālija un Kipra ir tās dienvidu bloka valstis, kuru iedzīvotājus patlaban visvairāk uztrauc Vācijas kancleres Angelas Merkeles uzvara vēlēšanās un atgriešanās amatā. Pēdējos četros gados, lielākoties tieši pēc Vācijas iniciatīvas budžeta deficīta un banku krīžu māktajiem Dienvidiem ir bijis jāīsteno nesaudzīga taupības politika, lai atbilstu starptautisko aizdevēju nosacījumiem un iekļautos eirozonai atbilstošu valstu rāmjos. Tas skāris arī ļoti jūtīgo sociālo sfēru - veselības un izglītības sektoru. It īpaši Grieķijā un Spānijā būtiski pieaudzis bezdarbs, sasniedzot rekordlielus procentus, kam sekojušas nepārtrauktas demonstrācijas un protesti.

Vācijas kanclere Angela Merkele pati ļoti tieši ir izbaudījusi šo valstu iedzīvotāju naidīgumu, īpaši Grieķijā, kur ielās bija redzami plakāti ar Angelu Merkeli nacistu armijas formā. Dienvideiropas valstu vadītāji un politiķi, mierinot sabiedrību, norāda, ka vēlēšanu gaidās un arī pēc tām Eiropa, visticamāk, ieraudzīs pilnīgi citu Angelu Merkeli, daudz pielaidīgāku un gatavu kompromisiem.

Septembrī Grieķija gatavojas jaunam aizdevuma cēlienam, cerībā uz pakāpenisku nostāšanos uz kājām un iespēju, ka ar Vācijas labvēlību daļu no milzīgā parāda norakstīs. Itālijā un Portugālē, kur taupība vēl nav nesusi iecerētos rezultātus, kanclere varētu piekrist ne tik radikāliem griezieniem, kādus piedzīvoja Grieķija. Savukārt Spānijas krīzē cietušās bankas varētu cerēt uz palīdzību no Eiropas Banku savienības glābšanas fonda, par ko Vācijai patlaban ir vairāki iebildumi, bet pēc vēlēšanām Merkele varētu galu galā piekrist.

Taču citādās domās ir Eiropas Centrālā banka. Tās valdes loceklis Jergs Asmusens intervijā aģentūrai „Reuters” paudis, ka saprot - daudzi cilvēki gaida Vācijas vēlēšanas un cer, ka tās nesīs pārmaiņas Vācijas pozīcijā, taču tā, visticamāk, nebūs. Jo Vācija nav vienīgā, kas vēlas taupības politiku Eiropas dienvidos.

Aiz Vācijas platās muguras stāv vēl citas valstis. Piemēram, Nīderlande, Slovākija, Igaunija un Somija,” sacījis Asmusens.

Parlamenta vēlēšanas Vācijā gaidāmas septembra nogalē.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti