Itālija aicina ES valstis pārtraukt strīdus un strādāt pie kopīga risinājumu, brīdinot, ja Eiropa būs „egoistiska,” tā var sākt brukt. Arī Vācijā izskan aicinājumi migrācijas nastu padarīt taisnīgāku.
Tikmēr arī Maķedonijā no Grieķijas šajā nedēļas nogalē ieradušies simtiem migrantu, lai tālāk censtos nokļūt ES.
4400 sestdien Vidusjūrā izglābto migrantu un bēgļu skaits tiek uzskatīs par pēdējos gados lielāko izglābto cilvēku vienas dienas laikā. Cilvēku kontrabandisti izmanto mierīgos laika apstākļus un laivās no Lībijas saliek tik daudz cilvēku, cik vien iespējams.
Itālijas krasta apsardze informēja, ka trauksmes signālus saņēmusi kopumā no 22 kuģiem, kas bija vai nu piepūšamas gumijas laivas vai vecas zvejnieku koka laivas. Operācijās iesaistījās arī Norvēģijas un Īrijas flotes kuģi, kas piedalās ES meklēšanas un glābšanas misijā „Triton” pie Itālijas krastiem.
Amatpersonas paziņoja, ka svētdien sākas vēl trīs glābšanas operācijas.
Nav ziņu, kas sestdien kāds no migrantiem būtu gājis bojā, bet šogad dzīvību Vidusjūrā cenošoties sasniegt Eiropas krastus bojā gājuši jau vairāk nekā 2000 cilvēku. Izglābtie cilvēki tiks nogādāti uz Itālijas dienvidu ostām.
Tikmēr policija Sicīlijas pilsētā Palermo sestdien paziņoja, ka ir arestējusi sešus Ēģiptes valsts piederīgos uz aizdomu pamata par cilvēku kontrabandu. Viņi aizturēti pēc tam, kad trešdien tika izglābi cilvēki no vēl vienas nelaimē nonākušās laivas. Saskaņā ar liecībām no vairāk nekā 400 migrantiem, kas atradās uz laivas, tajā bija vismaz desmit reizes vairāk cilvēku nekā paredzēts laivu būvējot.
Tagad Itāliju sasniegušo patvēruma meklētāju un citu migrantu skaits pārsniedzis 108 000 tikai šī gada laikā. Vēl 160 000 šogad ieradušies Grieķijā, daudzis bēgot no kara Sīrijā.
Simtiem un tūkstošiem no Grieķijas tālāk cenšas nokļūt Maķedonijā un tad Serbijā, lai no turienes mēģinātu iekļūt Ungārijā, kas jau ir ES un Šengenas zonas valsts. Kaut Maķedonija šonedēļ izsludināja ārkārtas stāvokli pie robežām un centās apturēt migrantu straumes, simtiem izdevās izlauzties cauri policijas līnijām, un sestdienas naktī varasiestādes atcēla iepriekš ieviestos ierobežojumus.
Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni svētdien savukārt brīdināja, ka migrācijas jautājumā ir draudi, ka „Eiropa var parādīt savas sliktākās īpašības- egoismu, neapdomātu lēmumu pieņemšanu un strīdus starp dalībvalstīm.” Laikrakstam „Il Messaggero” norādot, ka viņš ir „ļoti satraucies”.
Džentiloni brīdināja, ka „šodien tas ir jautājums par to, vai Eiropa no jauna atklās savu dvēseli, vai pazaudēs to uz visiem laikiem.” Itālijas ministrs aicināja ES partnerus pārtraukt strīdēties un sākt strādāt pie kopīga risinājuma krīzei. Pretējā gadījumā cena var būt Šengenas zonas sabrukums. „Migranti neierodas Grieķijā, Itālijā vai Ungārijā. Viņi ierodas Eiropā. Tādēļ viņu uzņemšanas noteikumus ir nepieciešams "eiropeizēt,"” sacīja Džentiloni.
Tikmēr Vācijas vicekanclers Zigmārs Gabriels un ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers svētdien aicināja pārskatīt ES patvēruma politiku. Abi vadošie valdībā ietilpstošās sociāldemokrātu partijas politiķi kopīgā laikraksta „Frankfurter Allgemeine” publicētā rakstā paziņoja, ka „ir nepieciešama taisnīga bēgļu sadale Eiropā,” un aicināja izveidot ES mēroga patvēruma piešķiršanas politiku.
