Reisa MH370 lidmašīna, uzsākusi ceļu no Malaizijas galvaspilsētas Kualalumpuras, pazuda 8. martā, pulksten 2.40 pēc vietējā laika virs Dienvidķīnas jūras, netālu no Vjetnamas dienvidu provinces Kamau. Neilgi pēc tam aviolainerim bija paredzēts pāriet Vjetnamas Hošiminas lidojumu kontrolcentra atbildības zonā. Pēc nepilnām četrām stundām lidmašīnai bija jāpiezemējas Ķīnas galvaspilsētā Pekinā, taču galamērķi tā nesasniedza.
Lidmašīnā atradās 227 pasažieri un 12 apkalpes locekļi. 158 no pasažieriem ir Ķīnas pilsoņi, 38 – malaizieši, un 12 indonēzieši, kā arī septiņi austrālieši, trīs franči, četri amerikāņu un vairāki citu valstu pilsoņi.
Laika apstākļi notikuma laikā Vjetnamas dienvidos bija labi. Aviosabiedrībai „Malaysia Airlines” ir laba reputācija saistībā ar drošības prasību ievērošanu, un arī pazudusī lidmašīna „Boeing 777” bija labā tehniskā stāvoklī.
Sākotnēji, par spīti lidmašīnas drošajam tehniskajam stāvoklim, tās pazušana tika saistīta ar iespējamo aviokatastrofu. Tho Ču salas apkārtnē pamanītie naftas produktu plankumi un aizdomīgie objekti, kas varēja būt lidaparāta atlūzas, lika domāt, ka tieši tur avarējusi lidmašīna, taču tas netika apstiprināts. Malaizijas varas iestādes informēja, ka gan naftas produktu plankumiem, gan atrastajiem objektiem nav saistības ar pazudušo laineri.
Apzināti atslēdz sakaru sistēmas
Malaizijas gaisa spēku komandieris Rodzali Dauds 12. martā norādīja, ka varas iestādes neizslēdz iespēju, ka lidmašīna pirms pazušanas varētu būt mainījusi kursu. Vēlāk Malaizijas premjerministrs Nadžibs Razaks atzina, ka radaru un satelītu dati liecina, ka lidmašīna pagriezusies atpakaļ no maršruta uz Pekinu un lidojusi rietumu virzienā pār Malaizijas pussalu, pirms pagriezties uz ziemeļrietumiem. Laikraksts "New York Times" vēstīja, ka Malaizijas militārā radara dati liecina, ka lidmašīna vismaz divas reizes mainīja kursu, kā arī vairākkārt mainīja lidošanas augstumu, brīžiem izdarot to ļoti krasi.
„Mēs varam ar augstu pārliecības līmeni teikt, ka lidmašīnas sakaru noteikšanas un ziņošanas sistēma tika atslēgta tieši pirms tam, kad lidaparāts sasniedza Malaizijas pussalas austrumu piekrasti. Neilgi pēc tam pie Malaizijas un Vjetnamas gaisa zonu robežas tika atslēgts lidmašīnas retranslators jeb signālu uztvērējs. Šīs darbības liecina par kāda lidmašīnā esoša cilvēka apzinātu rīcību,” skaidroja Razaks.
Satelītu dati uzrādījuši lidmašīnu sešarpus stundas pēc tās pazušanas no civilajiem radariem, tomēr šie signāli nav snieguši nekādu informāciju par to, kur atradiess lidaparāts. Nespējot atrast nekādas atlūzas vai citas pazīmes, meklēšanas komandas neizslēdz iespēju, ka lidaparāts pēc sakaru patrūkšanas varētu būt nolidojis vēl simtiem kilometru. Degvielas bija pietiekami, lai aizlidotu līdz reisa galamērķim Pekinai, un, balstoties uz aprēķiniem par tās daudzumu tvertnēs, lidmašīnai pēc pēdējās saziņas ar kontroles torni būtu bijis iespējams nolidot vēl aptuveni 4000 km.
Pārbauda versiju par terorismu
Šī informācija izmeklētājiem lika radīt vēl vienu no versijām - pazušanas saistību ar terorismu. Īpaša uzmanība tika pievērsta divu pasažieru pasēm, kas izrādījušās zagtas. Divi Irānas pilsoņi lidojumam bija lietojuši svešas Itālijas un Austrijas pilsoņu pases. Identificējot abus pasažierus, tika noskaidrotas viņu personības un secināts, ka visdrīzāk irāņi tādā veidā vēlējušies nelegāli nokļūt Rietumvalstīs, taču, domājams, nav bijuši saistīti ar terorismu. Tomēr, atbildot uz jautājumu, vai jaunatklātā informācija mazina aizdomas par terorisma saistību ar lidmašīnas pazušanu, Malaizijas policijas priekšnieks Halids Abu Bakars piebilda, ka joprojām tiek izskatītas visas iespējas par kriminālu darbību saistību ar notikumu.
Pārbauda pat apkalpes locekļus
Izmeklēšanas laikā noskaidrojies, ka pēdējie vārdi, kas nākuši no 8. martā pazudušās aviokompānijas «Malaysia Airlines» lidmašīnas, visticamāk, bijuši otrā pilota teikti. Sakarā ar jautājumu par to, kas vadījis lidmašīnu brīdī, kad tikušas atslēgtas sakaru sistēmas un mainīts kustības virziens, izmeklētāji šobrīd pievērsuši pastiprinātu uzmanību abu pilotu personībām - kapteinim Zaharijam Ahmadam Šaham un otrajam pilotam Farikam Abdulam Hamidam. Abu mājās veikta kratīšana, kā arī izpētīts kapteiņa mājās uzstādītais lidojumu simulators.
Kā vēsta starptautiskā ziņu aģentūra AFP, divas minūtes pirms tika atslēgts raidītājs, otrais pilots Hamids bezrūpīgā tonī esot izsacījis vārdus: “Viss kārtībā, arlabunakti!” Vēl pēc dažām minūtēm lidmašīna mainījusi savu kursu. Joprojām nav īsti skaidrs, kurā brīdī tikusi atslēgta lidmašīnas sakaru sistēma. Līdz šim ticis ziņots, ka tā manuāli atslēgta pirms pēdējā ziņojuma no pilota kabīnes. Tas savukārt liek domāt, ka šādi mēģināts maldināt gaisa satiksmes kontrolierus uz zemes.
Tāpat policijas darbinieki “standarta procedūras” kārtībā pievērš uzmanību ikvienam no iesaistītajiem inženieriem un sauszemes personāla, kurš varējis būt kontaktā ar lidmašīnā esošajiem pirms tās pazušanas.
Visas meklēšanā iesaitītās puses atzīst, ka tā nav viegla operācija.
“Salīdzinājums ar adatu siena kaudzē joprojām ir laba analoģija,” tā plašo meklēšanas apgabalu reportieriem komentēja Austrālijas jūras drošības iestāžu pārstāvis Džons Jangs.
„Mēs darām visu iespējamo, lai atrastu lidmašīnu. Darām visu, ko varam, lai visi iespējamie aspekti tiktu ņemti vērā,” jau no paša izmeklēšanas sākuma norādīja Malaizijas satiksmes ministrs Seri Hišamudins.
