Lietuvas premjers pirms "Brexit" aicina tautiešus mājās
Lietuvas valdība janvārī apsprieda rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija 29. martā izstātos no ES bez jebkādas vienošanās. Var nākties mainīt dažādus likumus, tiek runāts arī par papildu iemaksām ES budžetā un darbinieku skaita palielināšanu Lietuvas vēstniecībā Londonā.
Lietuvas institūcijas iespējai, ka Lielbritānija izstājas bez vienošanās, sāka gatavoties aptuveni pirms pusgada, norāda Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politoloģijas institūta direktors Ramūns Vilpišausks.
"Procesi, ko redzam Lielbritānijā un tās parlamentā, tostarp šīs nedēļas debates un balsojumi, tie, protams, pastiprina spiedienu, lai gatavotos iespējamam "Brexit" bez vienošanās. Arvien vairāk biznesa organizāciju brīdina savus biedrus gatavot plānus, kā viņi rīkosies 30. martā, ja Eiropas Savienības un Apvienotās Karalistes tirdzniecības attiecības pēkšņi būs balstītas uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Tas nozīmētu muitas tarifu ieviešanu, pārbaudes uz robežas," stāsta Vilpišausks.
Viņš norāda, ka galvenie problēmjautājumi saistās ar tirdzniecības un muitas jautājumiem, civilo aviāciju, transportu, īpaši smago kravu pārvadājumiem.
"Ir dažādi aprēķini, kas attiecas uz konkrētiem tirdzniecības sektoriem. Sekas būs atkarīgas no tā, kāda veida muitas tarifi varētu tikt ieviesti. Tas būs atkarīgs no konkrētā ekonomikas sektora."
Svarīgs jautājums ir arī Lietuvas pilsoņu statuss Apvienotajā Karalistē. Tur dzīvo vairāk nekā 200 000 lietuviešu, kas ir lielākā lietuviešu kopiena ārvalstīs, skaidro Vilpišausks.
Premjers Sauļus Skvernelis janvārī aicināja emigrantu atgriezties. Viņš teica, ka nevēlas, lai valdības diskusijas par "Brexit" gatavošanās plāniem tiek uztveras kā vēstījums, ka Lietuva baidās no lielākas reemigrantu plūsmas.
Vilpišausks gan norāda uz rudenī veiktu Lielbritānijā dzīvojošo lietuviešu aptauju. Aptuveni 80% atbildēja, ka "Brexit" nebūs ietekmes uz turpmākajiem plāniem un viņi paliks dzīvot Lielbritānijā. Vien aptuveni 4% teica, ka grasās atgriezties Lietuvā, bet vēl 5% plāno pārvākties uz citu ES valsti, stāsta Vilpišausks.
"Notiek debates par "Brexit" iespējamām sekām uz lietuviešiem Lielbritānijā un viņu lēmumiem par palikšanu šajā valstī. Taču aptaujās redzam, ka absolūtais vairākums Lielbritānijā dzīvojošo lietuviešu vismaz pašlaik saka, ka viņiem nav plānu doties prom "Brexit" dēļ. Vienlaikus es domāju, ka šie plāni vēl var mainīties atkarībā no tā, kādās sliedēs tālāk virzīsies "Brexit" process," sacīja Vilpišausks.
Igaunijā lēš, ka muitas deklarācijas pieaugs par trešdaļu
Arī Igaunijas valdība izveidojusi "Brexit" darba grupu, kurā pārstāvētas visas ministrijas. To vada Igaunijas valdības "Brexit" jautājumu koordinators Mati Māsiks (Matti Maasikas). Viņš norāda, ka īpaša uzmanība pievērsta, lai saglabātu 27 ES valstu vienoto nostāju, tāpat jautājumam par abu pušu pilsoņu tiesībām.
"Šajā situācijā, kad līdz izstāšanās datumam atlikušas 58 dienas, ir kļuvis iespējams bezvienošanās scenārijs. Tomēr tas joprojām nav ticams scenārijs, jo šāda scenārija radītā neskaidrība un cena ir pārāk augsta. Tādēļ esmu drošs, ka tiks pieliktas nopietnas pūles, lai izvairītos no šāda riska. Tomēr esam spēruši dažus piesardzības soļus. No Igaunijas skatu punkta viens no punktiem ir muita.
Mūsu Muitas pārvalde prognozē, ka muitas deklarāciju apjoms pieaugs par 29%. Taču kopumā muitas deklarāciju skaits nav nemaz tik liels, tādēļ ar šo izaicinājumu, šķiet, tiksim galā," teica Māsiks.
Igaunijas Muitas pārvalde pagājušajā nedēļā aicināja uzņēmumiem sākt gatavoties iespējai, ka briti izstāsies bez vienošanās. Tomēr Māsiks nesagaida, ka ekonomiskā ietekme būs ārkārtēja.
"Igaunijas lielāko banku aplēses liecina, ka bezvienošanās "Brexit" iespējamā ietekme uz ekonomiku būs mazāka nekā 0,2% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to mēs patlaban neprognozējam nozīmīgu finansiālo ietekmi. Taču vēlreiz vēlos uzsvērt, ka mēs joprojām domājam, ka Lielbritānijas izstāšanās bez vienošanās ir maz ticama," viņš teica.
Runājot par igauņiem ārvalstīs, to galvenais emigrācijas virziens tradicionāli bijusi Somija, un Apvienotajā Karalistē Igaunijas pilsoņu skaits salīdzinoši nav tik liels.
"Apvienotajā Karalistē dzīvo aptuveni 15 000-18 000 Igaunijas pilsoņu. Skaitlis nav tik liels, ja salīdzina ar citām nācijām - kā poļi vai rumāņi. Līdz šim mēs neesam redzējuši pazīmes, ka cilvēki masveidā atgrieztos atpakaļ no Apvienotās Karalistes," teica Māsiks.
Divus mēnešus pirms nospraustā "Brexit" datuma pašlaik valda neskaidrība, kādā gultnē process ievirzīsies tālāk pēc tam, kad britu parlaments janvārī noraidīja premjeres Terēzas Mejas panākto izstāšanās vienošanos. Viņa vēlas jaunas ar sarunas ar Briseli, bet tā vienošanās pārskatīšanas iespēju noraida.
