Bosnijā-Hercegovinā vēlēšanu iznākums būtisks saspīlējuma mazināšanai

Bosnijā-Hercegovinā vēlētāji svētdien, 7.oktobrī, devās pie balsošanas urnām, lai piedalītos prezidenta un parlamenta vēlēšanas. No tām būs atkarīgs, vai Bosnija un Hercogovina turpinās virzību pretī Eiropas Savienībai un NATO, vai arī gaidāma turpmāka valsts sašķelšanās un etniskais saspīlējums starp dažādām kopienām.

Bosnijā-Hercegovinā vēlēšanu iznākums būtisks saspīlējumu mazināšanaiUģis Lībietis
    Aptuveni 3,5 miljoniem Bosnijas un Hercegovinas reģistrēto vēlētāju svētdien priekšā stāvēja vairāki atbildīgi uzdevumi – trīspusējās bosniešu, horvātu un serbu prezidentūras locekļu ievēlēšana, kā arī parlamenta apakšpalātas locekļu ievēlēšana. Tāpat jāizvēlas divu autonomo reģionu Serbu Republikas un Bosnijas-Horvātu Federācijas, kā arī 10 federācijas kantonu līderi un parlamenti. Kopumā runa ir par gandrīz 7500 kandidātiem, kuri pretendē uz 518 amata vietām.

     

    Sarežģītā valdības struktūra, kas balstīta uz etniskajām kvotām, tika izstrādāta ar ASV palīdzību panāktajā Deitonas miera līgumā, kas izbeidza 1992.-1995.gada Bosnijas karu. Eksperti atkārtoti uzsvēruši, ka ar tik lielu administrāciju valstij būs grūti sasniegt progresu, taču jebkādus mēģinājumus mainīt konstitūciju līdz šim ir bloķējušas konkurējošās etniskās grupas.

    Kā norādījuši novērotāji, priekšvēlēšanu gaisotne Bosnijā bijusi plašas vardarbības, sabiedriskā finansējuma ļaunprātīgas izmantošanas un etniskās naida runas pārpildīta, daudziem kandidātiem atmiņā atsaucot 90.gadu sākuma Bosnijas kara retoriku.

    Analītiķi prognozē, ka gadījumā, ja uzvaru gūs serbu un horvātu vadošie prezidenta amata kandidāti Milorads Dodiks un Dragans Čovičs, situācija Bosnijā vēl vairāk vājināsies.

    Līdzšinējais Serbu Republikas prezidents Milorads Dodiks ir atkārtoti aicinājis īstenot Serbu Republikas atdalīšanos no valsts un potenciālu pievienošanos kaimiņos esošajai Serbijai. Dodiks, kurš ir pazīstams ar saviem galēji nacionālistiskie uzskatiem un arī atklāti prokrievisku nostāju, visticamāk, saglabās savas pozīcijas par spīti tam, ka vinš ļoti reti viesojas Bosnijas un Hercegovinas galvaspilsētā Sarajevā, ko viņš dēvē par naidīgu ārvalstu teritoriju. Dodiks ir arī ļoti nelabvēlīgi noskaņots pret Rietumiem un izrāda atklātas prokrieviskas simpātijas.

    Viņš tiek uzskatīts par galveno reformu kavētāju, tādējādi traucējot arī Bosnijai tuvināšanos Eiropas Savienībai. Dodiks arī kategoriski noliedz, ka serbi Bosnijas pilsoņkara laikā būtu pastrādājuši kara noziegumus, tostarp arī musulmaņu slaktiņu Srebrenicā. Dodika galvenais sāncensis un pašreizējais serbu pārstāvis trīspusējā prezidentālajā padomē Mladens Ivaničs brīdinājis vēlētājus, ka Dodika uzvara vedīs serbus pretī "neziņai, riskam, konfliktam un izolācijai".

    Ļoti iespējams, ka savas pozīcijas saglabās arī pašreizējais horvātu pārstāvis prezidentālajā padomē Dragns Čovičs. Viņa pārstāvētā lielākā Bosnijas horvātu partiju "HDZ" arī vēlas izveidot atsevišķa autonoma horvātu anklāva izveidi pēc Serbu Republikas parauga, kas nākotnē varētu apvienoties ar Horvātiju.

    Politikas analītiķe Tanja Topiča aģentūrai "France Press" norādījusi, ka pašreizējie valsts līderi vēlas saglabāt "status quo" un patiesībā arī stagnāciju, kas šo varu nodrošina.

    Nabadzības skartās valsts iedzīvotāji ir vai nu pametuši valsti labākas dzīves meklējumos, vai arī zaudējuši cerības un iespējamām pārmaiņām.

    Kā norāda BBC, pagaidām nav skaidrs, vai pēc šīm vēlēšanām vispār būs iespējams izveidot nākamo valsts valdību. Tas tāpēc, ka pirms diviem gadiem Konstitucionālā tiesa atzina par nederīgiem vairākus vēlēšanu likuma punktus un parlamentam līdz šim tā arī nav izdevies tos pārskatīt.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Pasaulē
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti