Pasaules panorāma

A. Navaļniju izraksta no slimnīcas

Pasaules panorāma

Covid-19 vakcīnas sākumā sasniegs bagātākās valstis

Baltkrievija: baznīcas pret Lukašenko

Baznīca un vara Baltkrievijā: garīdznieki nostājas pret vardarbību; cerības uz Vatikāna diplomātiju

Baltkrievijas katoļu baznīcas arhibīskapu nelaiž atpakaļ valstī, viņam atņemta pilsonība, bet pareizticīgo metropolīts aizrotēts uz Krieviju. Tāda var būt cena par atklātu vai ne tik atklātu nostāšanos protestētāju pusē pēc vardarbīgu represiju izvēršanas. Aleksandra Lukašenko režīms reliģiskās organizācijas apsūdz par jaukšanos politikā.

"Sarkanās baznīcas" notikumi

Kad 26. augusta vakarā policija sāka izdzenāt kārtējo protesta akciju Minskas centrā, Neatkarības laukumā, daļa demonstrantu meklēja patvērumu turpat esošajā katoļu Svētā Simeona un Helēnas baznīcā, vietējiem tā pazīstama vienkārši kā "Sarkanā baznīca".

Melnā ģērbti policisti nobloķēja izejas. Aptuveni 30 cilvēki – protestētāji, priesteri un dievlūdzēji – izrādījās iesprostoti. Kamēr ārpusē aizturēja desmitiem cilvēku, arī baznīcā valdīja saspringta atmosfēra, līdz durvis atvēra.

Policijas spēku vienība pie baznīcas. 2020. gada 14. septembris.

Notikušais plaši rezonēja. Nākamajā dienā ap baznīcu solidaritātes ķēdē sastājās desmitiem sieviešu. "Pēc tā, ko redzēju, kad cilvēkus ieslēdza baznīcā, kaut pati esmu pareizticīgā, man tas bija kā pēdējais piliens. Man kļuva ļoti bail, ja tā attiecas jau pret baznīcu,” pauda akcijas dalībniece.

Iespējams, tuvumā esošā "Sarkanā baznīca" protestētājiem nebija nejauša izvēla. Pēcvēlēšanu krīzē Baltkrievijas katoļu baznīca bija nostājusies represijās cietušo demonstrantu pusē. Tās vadītājs – Minskas un Mogiļevas arhibīskaps metropolīts Tadeušs Kondrusevičs – publiski aicināja varasiestādes izbeigt vardarbību. Viņš paziņoja, ka "asinsizliešana ielās [..] ir smags grēks, kas gulst uz noziedzīgu pavēļu devēju sirdsapziņas”.

“Pirmo reizi mūsdienu Baltkrievijas vēsturē brālis pacēlis roku pret brāli. [..] Kāpēc mūsu svētajā zemē atkārtojas Bībeles stāsts par bēdīgi slaveno Kainu, kurš nogalināja savu brāli Ābelu?” pauda Kondrusevičs.

Anulē pasi un pārmet jaukšanos politikā

Dažas dienas pēc “Sarkanās baznīcas” notikumiem baltkrievu robežsargi neielaida Kondruseviču atpakaļ valstī pēc viņa brauciena uz Poliju. Viņš bija iekļuvis nevēlamo personu sarakstā. Pagājušajā nedēļā varasiestādes paziņoja, ka arhibīskapa Baltkrievijas pase anulēta.

Baltkrievijas autoritārais vadītājs Aleksandrs Lukašenko paziņoja, ka Kondrusevičs devies uz Varšavu saņemt "zināmus uzdevumus" un tādēļ iekļuva iebraukšanas aizlieguma sarakstā.

Lukašenko arī aizstāvēja policijas rīcību “Sarkanajā baznīcā”: “Mēs taču baznīcas neaizvērām. Pat ja tās veidoja anti-Lukašenko, pretvalstisku propagandu. Tieši otrādi – mēs cenšamies aizsargāt. Uztaisīja viltus ziņu, ka darījām pāri, baznīcā nelaidām. Gluži otrādi. Mēs aizsargājām, lai šis bars nesagāztos baznīcā un nesabradātu dievlūdzējus. [Policisti] rīkojās cēli.”

Lukašenko arhibīskapu apsūdzēja par jaukšanos politikā. Katoļu baznīcā to noraida.

“Kas ir politika? Atvēru Svētos rakstus, kur Poncijs Pilāts Kristum jautāja “Kas ir patiesība?” Bet es teikšu – kas ir politika? Kad sakām, ka esam pret vardarbību, spīdzināšanu, vai tā ir politika?” pauda baltkrievu bīskaps Jurijs Kosobuckis.

Garīdznieki nosoda vardarbību

Pēc vēlēšanām Kondrusevičs ierosināja starpreliģisku lūgšanu “Sarkanajā baznīcā” par Baltkrieviju. Tajā bez tādām kristīgajām konfesijām kā baptistiem un evaņģēlistiem piedalījās arī jūdaisma un musulmaņu kopienu vadītāji. Arī pareizticīgo baznīcas pārstāvis.

Maskavas patriarhātā ietilpstošā Baltkrievijas pareizticīgo baznīca gan bijusi piesardzīgāka savā pozīcijā. Tomēr represijām turpinoties, arī Baltkrievijas pareizticīgās baznīcas metropolīts Pāvels sāka aicināt Lukašenko izbeigt vardarbību. Drīz tika paziņots, ka metropolīts Pāvels pēc paša vēlēšanās atvaļinājies un pārcelts uz Krieviju.

Baltkrievu opozīcijas atbalstītāji pie baznīcas. 2020. gada 31. augusts.

“Klīst baumas, ka viņā atrada vainu par to, ka viņš apmeklēja ievainotos protestētājus, bet ne ievainotos policistus. Un to uztvēra jau kā politisku soli,” sacīja baltkrievu politologs Jurijs Čausovs.

Čausovs LTV raidījumam “Pasaules panorāma” norāda, ka

Baltkrievijā visās konfesijās bijuši garīdznieki, kas publiski nosodīja spēka struktūru vardarbību.

Bet institucionāli katoļu baznīca to darījusi krietni atklātāk.

Kāda ir Vatikāna loma?

Runājot par Vatikānu, diplomātijā Svētais Krēsls vēsturiski mēdzis spēlēt neformālu aizkulišu lomu konfliktu risināšanā kā komunikācijas kanāls starp konflikta pusēm. Piemēram, Kubas raķešu krīzē un Venecuēlā. Nesen Baltkrieviju apmeklēja Vatikāna galvenais diplomāts arhibīskaps Pols Galahers.

“Vatikāna oficiālā pārstāvja vizīte Baltkrievijā pirmkārt bija saistīta ar arhibīskapa Kondruseviča situāciju. Bet esmu pārliecināts, ka neformāli tiek iztaustītas iespējas atkal izmantot šos kanālus mediācijai ar Eiropas Savienību,” sacīja politologs Čausovs.

Interesanti, ka Lukašenko abas reizes pēc iepriekšējo Eiropas Savienības sankciju apturēšanas 2009. un 2016. gadā pirmajā Eiropas vizītē devās uz Itāliju un Vatikānu, kopā ar jaunāko dēlu Nikolaju tiekoties ar diviem dažādiem pāvestiem.

“Tas sākās, kad Itālijā premjers vēl bija Silvio Berluskoni. Viņš lielā mērā veicinājis šādas Lukašenko darbības. Pirmkārt, tie bija mēģinājumi atmazgāt Lukašenko personīgo diktatora tēlu. Ka lūk, viņš ar dēlu tiekas ar garīdznieku. Un, kā sagadījies, šis garīdznieks ir arī Romas pāvests. Gan prezidents liels, gan garīdznieks augstu stāvošs. Un viņš kā cilvēks, dēla tēvs. Mēģinājums sevi parādīt kā ģimenes cilvēku,” komentēja Čausovs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti