Miljonu pārsniedzis viesstrādnieku skaits no astoņām valstīm – Čehijas, Ungārijas, Polijas, Slovākijas, Slovēnijas un visām trim Baltijas zemēm - Latvijas, Lietuvas un Igaunijas. Bet arī kopumā pēdējos gados Apvienotajā Karalistē viesstrādnieku skats no citām ES dalībvalstīm ir audzis. Tajā pašā laikā statistika arī rāda, ka valstī ir samazinājies bezdarbs.
Dati ir iegūti vēl pirms britu balsojuma referendumā par turpmākajām attiecībām ar ES. Lai gan līdz šim Lielbritānijas ekonomika ar viessatrādnieku darba rokām ir piedzīvojusi tikai un vienīgi augšupeju, tieši ievērpjamais ārzemnieku skaits un migrācija bija viens no argumentiem, ko daudzi britu pilsoņi minēja kā iemeslu, kādēļ vēlas valsts izstāšanos no ES un par to arī balsojuši referendumā.
Arī bijusī iekšlietu ministre, tagad Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja uzstāj, ka darba spēka pieplūdums no ārzemēm ir jāaptur. Šajā ziņā viņa ir visai atšķirīgās domās no pārējiem Eiropas līderiem, kuri uzkata, ka līdz ar britu aiziešanu no bloka arī pieeja iekšējam vienotajam tirgum britiem būs slēgta. Ja Apvienotā Karaliste tomēr vēlēsies iegūt īpašu statusu šajā ziņā, tad tai būs arī jāpiekrīt brīvai darba spēka plūsmai.
Analizējot notikumu tālāko attīstību, ekonomisti norāda, ka joprojām ir grūti prognozēt, cik pievilcīga Apvienotā Karaliste viesstrādniekiem būs pēc tam, kad tā būs izstājusies no bloka.
Eksperts Džons Pilpots britu izdevumam „The Guardian” norāda, ka, visticamāk, tuvākajos gados jaunu viesstrādnieku valstī būs mazāk, jo daudzi gluži vienkārši domās divreiz, pirms turp doties, baidoties, ka līdz ar jauno situāciju būs grūtāk iedzīvoties un,ka kopumā viņi varētu būt pakļauti lielākiem ierobežojumiem un pat, iespējams, pāridarījumiem.
Analītiķi arī uzsver, ka šobrīd uz mirkli ir pierimusi uzņēmēju panika, kas sākās uzreiz pēc referenduma rezultātu publiskošanas, kad daudzi apsvēra iespēju pārcelt savus uzņēmumus uz citām ES dalībvalstīm, kas automātiski radītu arī bezdarba pieaugumu, taču ekonomisti norāda, ka tas nenozīmē, ka šīs bažas atkal neatjaunosies.
Savukārt Briselē, atgriežoties aktīvākā darba ritmā, Lielbritānijas lēmums pamest ES atkal nonācis uz politiķu sarunu galda. Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ceturtdien, 18.augustā, tiekas ar Vācijas kancleri Angelu Merkeli, lai pārrunātu tālākos plānus, gan domājot par pašu Lielbritāniju, gan arī ES kopumā.
Tusks arī plāno nākamās nedēļas pavadīt, apceļojot visas bloka dalībvalstis, jau tagad zināms, ka viņa sarunās tur „Brexit” būs viens no galvenajiem jautājumiem. Sagaidāms, ka tā sauktajās jaunajās dalībvalstīs un arī paša Tuska dzimtenē Polijā būs jāpievēršas arī viesstrādnieku problēmām un bažām, kas, pēc oficiālajiem statistikas datiem, šo nu jau vairāk nekā miljonu cilvēku varētu gaidīt, ja tiešām nekas nemainās un Lielbritānija no ES aiziet.
Jau plašākā lokā to visu pārrunās arī ES dalībvalstu līderi, kuri septembrī tiksies samitā Slovākijas galvaspilsētā Bratislavā.
