ASV Senāta ārlietu komisijas pārstāvji informēja, ka likumprojektu atbalsta abas partijas.
Nelielas atšķirības esot vienīgi par sankciju noteikšanas laiku. Demokrātu vairākums tās vēlas saglabāt kā draudu, bet atsevišķi republikāņi uzskata, ka tās jānosaka nekavējoties.
Iespējamais kompromiss ir atsevišķu ierobežojumu noteikšana par Krievijas kiberuzbrukumiem Ukrainai, centieniem graut tās valdību un citu destabilizējošu rīcību, bet nopietnākās sankcijas saglabāt kā preventīvu pasākumu.
Senatori ir vienisprātis, ka šādā veidā jāmēģina pārliecināt Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, ka iebrukuma cena Ukrainā būs ļoti augsta.
ASV pārstāvji arī sasaukuši ANO Drošības padomes sēdi par šo jautājumu, kas plānota pirmdien, 31. janvārī.
KONTEKSTS:
2014. gada februārī pēc ilgstošiem protestiem tika gāzts prokrieviskais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs. Politisko nestabilitāti savā labā izmantoja Krievija, kas anektēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Krievija arī atbalstīja bruņotās separātistu vienības, kas Donbasa reģionā cīnījās pret Ukrainas armiju.
2014. gada septembrī tika parakstīts ''Minskas protokols'', kurā abas karojošās puses noslēdza pamieru. 2015. gada februārī Minskā parakstīja jaunu miera plānu.
Taču mazākas sadursmes starp Ukrainas armiju un Krievijas atbalstītajiem separātistiem joprojām turpinās. Kopš konflikta sākuma nogalināti vairāk nekā 14 000 cilvēku, no tiem vairāk nekā 3000 bija civiliedzīvotāji.
Starptautiskā sabiedrība joprojām uzskata Krimu par Ukrainas sastāvdaļu un nav atzinusi arī separātistu pasludinātās Doņeckas un Luhanskas “tautas republikas”.
Ukraina vēlas pēc iespējas ātrāk kļūt par Eiropas Savienības un NATO dalībvalsti, bet pret Ukrainas pievienošanos NATO kategoriski iebilst Krievija.
Pēdējā laikā Krievija savilkusi ap 100 000 karavīru pie Ukrainas robežas, kas liecina par iespējamo gatavošanos uzbrukumam. ASV un Eiropas Savienība brīdina, ka uzbrukums Ukrainai izraisīs nopietnas sekas, pret Krieviju tiks ieviestas bargas sankcijas.
