Kellijam 2011. gadā šo medaļu pasniedza toreizējais Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs.
Savā ''Twitter'' paziņojumā Medvedevam astronauts raksta: "Medvedeva kungs, es atdodu jums atpakaļ Krievijas medaļu "Par nopelniem kosmosa apgūšanā", kuru jūs man pasniedzāt. Lūdzu, atdodiet to Krievijas mātei, kuras dēls gājis bojā šajā netaisnajā karā.”
Kellijs ir četras reizes lidojis kosmosā, tajā skaitā divas reizes ar Krievijas kosmosa kuģiem "Sojuz". Viņš bijis Krievijas un ASV apkalpes komandieris Starptautiskajā kosmosa stacijā un pavadījis tajā 340 dienas kopā ar Krievijas kosmonautu Mihailu Korņijenko.
KONTEKSTS:
24. februārī Krievija pēc tās prezidenta Vladimira Putina paziņojuma par "militāro specoperāciju" sāka iebrukumu Ukrainā, kur sākotnēji triecienus raidīja uz militārās infrastruktūras objektiem, bet vēlāk, kad Ukrainas spēku pretošanās izrādījās negaidīti sīva, sāka arvien nežēlīgāk bombardēt Ukrainas pilsētas, bojā iet arī civiliedzīvotāji.
Tāpat Ukraina un Krievija jau vairākkārt vienojusies par humāno koridoru veidošanu, jo vairākās pilsētās cilvēki nevar saņemt pat visnepieciešamākās preces, tāpēc no kauju smagi skartajām pilsētām civiliedzīvotājus cenšas evakuēt. Tomēr vairāki evakuācijas mēģinājumi nav izdevušies, jo Krievija nav turējusi solījumu apturēt uguni evakuācijas laikā.
Krievijas rīcība izpelnījusies asu nosodījumu no demokrātiskās pasaules. Rietumvalstis noteikušas vairākas sankcijas gan pret Krieviju, gan pret Baltkrieviju, kas atbalsta Kremļa lēmumu uzbrukt Ukrainai. Tikmēr arvien vairāk ārvalstu uzņēmumi boikotē Krieviju un aptur savu darbību šajā valstī.
Teju divas nedēļas pēc iebrukuma sākuma Ukrainu pameta jau vairāk nekā divi miljoni cilvēku, liecina ANO Bēgļu aģentūras dati. Kopumā, pēc ekspertu aplēsēm, krīze Ukrainā varētu atstāt bez pajumtes 12 miljonus cilvēku. Latvija gatavojas uzņemt 10 000 iespējamo Ukrainas bēgļu.
Teksta tiešraižu arhīvs par Krievijas uzbrukumu Ukrainai pieejams šeit.
