Visā valstī ir apturēta vilcienu satiksme, kas ietekmē arī starptautiskos maršrutus. Briseles metro turpina kursēt, tomēr ar lielākiem pārtraukumiem.
Savukārt no autobusiem un tramvajiem brauc vien retais. Tas ir izraisījis pamatīgus sastrēgumus visā Beļģijā, jo cilvēki, kuri nepiedalās šajās akcijās, mēģināja nokļūt uz darbu ar privātām automašīnām.
Skolotāji, transporta uzņēmumu darbinieki, cietumu sargi, medicīnas un sociālo dienestu darbinieki iebilst pret valsts iestāžu budžetu samazinājumu, ierēdņu pensiju sistēmas reformu, darba nedēļas pagarināšanu un citiem valdības īstenotiem taupības pasākumiem. Beļģijas dzelzceļa darbinieki vairākas dienas ir streikojuši arī aizvadītajā nedēļā.
Līdzīga situācija, sākot ar trešdienu, varētu izvērsties arī Francijā. Arī šajā valstī dzelzceļa darbinieki sola uzsākt streiku.
Tāpat ceturtdien gatavojas rīkoties arī Parīzes metro darbinieki. Tādēļ var sagaidīt, ka pārvietošanās galvaspilsētā būs pamatīgi apgrūtināta. Streikam pievienojušies policisti, skolotāji, sabiedriskā transporta vadītāji un daļa no ierēdņiem.
Turklāt sešas no astoņām Francijas naftas pārstrādes rūpnīcām joprojām tiek bloķētas vai strādā ar samazinātu jaudu. Tādēļ tiem iedzīvotājiem, kuri izvēlēsies uz darbu doties ar savu automašīnu, varētu nākties sastapties ar grūtībām iepildīt degvielu.
Pastāv bažas, ka protesta akcijas var ietekmēt nākamnedēļ gaidāmo Eiropas futbola čempionāta finālu, kas norisināsies Parīzē. Daži uzskata, ka tieši tāds ir arī atsevišķu arodbiedrību mērķis. Tūrisma nozares pārstāvji gan ir ļoti neapmierināti, jo protesta akcijas atbaida ceļotājus. Pilsētas tēlu jau tāpat negatīvi ietekmēja teroristu uzbrukumi aizvadītā gada novembrī, un jaunās grūtības nepalīdz palielināt apmeklētāju skaitu.
Daļa no Francijas arodbiedrībām iebilst pret jauno darba likuma reformu. Tas paredz mīkstināt darbinieku noalgošanas un atlaišanas nosacījumus. Pēc valdības domām, tas varētu mazināt bezdarbu, jo uzņēmēji nebaidīsies pieņemt jaunus darbiniekus, zinot, ka varēs tos atlaist, ja biznesā neies tik labi kā cerēts. Pašreiz Francijā atlaist darbinieku ir ļoti sarežģīti. Tāpat uzņēmumiem būs lielāka brīvība samazināt algas.
Francijas prezidents Fransuā Olands turpina pastāvēt uz darba likuma reformu un saka, ka tā nodrošina labu līdzsvaru starp uzņēmēju un darbinieku interesēm. Valdība uzsver, ka reforma padarīšot Francijas darba tirgu pievilcīgāku ārvalstu uzņēmējiem un investīcijām.
