Kamēr Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas misija sūdzas, ka tai joprojām nav pilnīgas pieejas visiem punktiem Ukrainas austrumus, lai monitorētu bruņojuma atvilkšanu, Krievija un Vācija aicina novērotāju skaitu vairāk nekā dubultot līdz 1000 cilvēkiem. Par to vakar paziņoja Krievijas ārlietu ministriju, aicinot EDSO „ātri pieņemt lēmumu paplašināt savu mandātu”. Pašlaik organizācijas misijā Ukrainā darbojas aptuveni 450 novērotāju. Viņu skaita palielināšana ir nepieciešama, lai „efektīvi novērotu” ugunspārtraukšanas vienošanās ievērošanu, vienojušies ministri.
Arī Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers apstiprināja, ka Krievija un Ukraina vienojušās par EDSO novērotāju skaita palielināšanu līdz tūkstotim. Vienošanās panāktā tā dēvētā „Normandijas četrinieka”- Krievijas, Ukrainas, Vācijas un Francijas ārlietu ministriju amatpersonu sarunās piektdien Berlīnē.
EDSO misija vakar norādīja, ka pamiers kopumā tiek ievērots, neskatoties uz atsevišķiem pārkāpumiem, kad dažos gadījumos tiekot izmantoti mīnmetēji, bet tie esot maza kalibra. Organizācijas ģenerālsekretārs Lamberto Zanjērs gan norādījis, ka galvenā problēma ir nevis novērotāju skaits, bet gan pieejas garantēšana visiem rajoniem Ukrainas austrumos. Līdz ar to, kā arī informācijas trūkuma dēļ par ieroču sistēmu daudzumu konflikta zonā, EDSO novērotāji nav varējuši apstiprināt, ka konfliktā iesaistītās puses būtu pilnībā atvilkušas smago bruņojumu.
Valstu līderiem joprojām izsakoties cerīgi, bet piesardzīgi par Minskas vienošanās veiksmīgi realizāciju, rietumvalstīs aktuāls ir jautājums par Ukrainas armijas apmācīšanu. ASV tagad esot atlikusi plānus apmācīt Ukrainas nacionālās gvardes karavīrus gaidot ugunspārtraukšanas vienošanās izpildi. Par to aģentūrai „Reuters” paziņoja kāda ASV militārpersona, kas vēlējas saglabāt anonimitāti. Bet vēlāk ASV spēku Eiropā preses pārstāvis apstiprināja, ka „ASV valdība vēlētos redzēt Minskas vienošanās izpildi.” Vašingtona par apmācības misiju paziņoja pagājušā gada augustā, un tai vajadzēja sākties šomēnes. Baltais Nams arī joprojām spriež par to, vai Kijevai piegādāt letālus aizsardzības ieročus.
Vienlaikus Polija paziņojusi, ka apmācīs Ukrainas militāros instruktorus savā teritorijā. Sākotnēji Varšava gatavojās nelielu armijas kontingentu nosūtīt uz Ukrainu, tomēr tagad nolēmusi, ka apmācības labāk rīkot Polijā. Varšava lēmumu skaidro ar to, ka Polijas bāzes un apmācību aprīkojums ir labāk sagatavots, nekā Ukrainā.
Iepriekš Lielbritānija bija paziņojusi, ka tuvākajā laikā uz Ukrainu apmācību misijā gatavojas nosūtīt līdz 75 karavīru lielu kontingentu, kas, kā uzsvēra Londona, tiks izvietots tālu no konflikta zonas Ukrainas austrumos.
