Šī valsts ir viens no populārākajiem Eiropas gala mērķiem tiem cilvēkiem, kuri meklē glābiņu no kara plosītām zemēm. Taču pēdējā laikā Beļģijas imigrācijas politika ir palikusi stingrāka.
Pēdējos gados Beļģijas varas iestādes ir izraidījušas arī lielāku skaitu ES pilsoņu, kuri ļaunprātīgi izmantojuši sociālās garantijas sistēmu.
Vismaz 200 afgāņu patvēruma meklētāju un viņu atbalstītāju apmetušies Monsas galvenajā laukumā. Tā ir Beļģijas franciski runājošās daļas pilsēta.
Afgāņu grupa Monsā ieradās kājām trijās dienās veicot vismaz 70 kilometru garu gājienu no Beļģijas galvaspilsētas Briseles, lai satiktu valsts premjerministru Elio Di Rupo, kurš ir arī Monsas mērs, un to skaļi pieprasīja arī Monsas ielās.
Vairākus mēnešus afgāņu bēgļi bija ieņēmuši vienu no Briseles baznīcām, pieprasot atļauju legāli uzturēties Beļģijā. Viņu prasības atbalstījis arī Beļģijas katoļu baznīcas galva, arhibīskaps Andrē Džozefs Leonards. Afgāņu grupas pārstāvis Samirs Hamrads Beļģijas telekānāliem pavēstījis, ka šādi afgāņi pauž savas situācijas sarežģītību, jo nevar atgriezties atpakaļ savā dzimtenē, kur viņiem draudētu briesmas.
Premjerministrs Elio Di Rupo, nav ticies ar cilvēkiem tūlīt, jo atrodas ārpus pilsētas, vizītē ārzemēs, taču Monsas pašvaldība paziņojusi, ka šo gadījumu risinās steidzamības kārtā. Pašvaldības dzīvokļu jautājumu pārstāve Žoele Kapompole. „Es nesniedzu nekāds solījumus, es uzklausu, mēs diskutējam, ļoti aktīvi darbojamies. Apmaināmies ar informāciju koledžā, lai saprastu, ko darīt tālāk," norāda Kapompole.
Beļģijā šajās dienās līst un ir drēgns, tādēļ ilgstoša uzturēšanās laukā nav patīkama un vienkārša. Mediji vēsta, ka atbildīgie dienesti cilvēkus apgādā ar segām un ēdienu, tuvumā dežurē arī policija un mediķi. Garajā ceļā ar afgāņiem bija devušies arī vairāki Beļģijas iedzīvotāji, kuri atbalsta viņu prasības. „Es pagāju kādu gabaliņu ar cilvēkiem, un mēs parunājāmies par viņu dzīvi Afganistānā un iespējām palikt šeit, kas nav ļoti vienkārši," saka kāds vīrietis.
Afganistānas bēgļu protestus Beļģija ir piedzīvojusi jau iepriekš. Vēl oktobrī Briseles apkaimē protestos devās ap 200 afgāņu, pieprasot uzturēšanās atļaujas. Beļģijas varas iestādes jau iepriekš kritizētas par lēnu lēmuma pieņemšanas procesu, patvēruma meklētājus ilgstoši turot neziņā.
