Nigēras militārā hunta, kas pirms diviem mēnešiem pie varas nāca apvērsuma rezultātā, apsveica šādu lēmumu, raksturojot to kā "soli ceļā uz suverenitāti". Parīze iepriekš vairākkārt noraidīja huntas rīkojumu Francijas vēstniekam atstāt Nigēru, uzsverot, ka Francija neatzīst huntu par leģitīmu valsts vadību.
Elizejas pils saimnieks skaidroja, ka Francija izbeigs militāro sadarbību ar Nigēras iestādēm, jo tās vairs nevēlas cīnīties pret terorismu.
Francijas karaspēks tiks pakāpeniski izvests, domājams, līdz gada beigām, saskaņojot to ar apvērsuma vadītājiem, jo Francija vēlas, lai tas notiktu mierīgā ceļā.
Makrons arī sacīja, ka joprojām uzskata gāzto Nigēras prezidentu Mohamedu Bazumu, kuru apvērsuma vadītāji tur apcietinājumā, par valsts vienīgo likumīgo vadītāju un ir informējis viņu par savu lēmumu. Makrons arī piebilda, ka Nigēras gāztais līderis šobrīd ir ķīlnieka lomā:
"Viņš kļuva par šī apvērsuma mērķi, jo īstenoja drosmīgas reformas, un tagad lielā mērā notika etniska rēķinu kārtošana un bija daudz politiskas gļēvulības."
Francijai Nigērā ir aptuveni 1500 karavīru. Pēc Āfrikas valstu līderu lūguma Francija izvietoja tūkstošiem karavīru Sāhelas reģionā, lai cīnītos ar islāmistu ekstrēmistu grupējumiem.
Taču pēdējos gados pēc apvērsumiem Nigēras kaimiņvalstīs Mali un Burkinafaso arī no šīm valstīm Francijai nācās izvest savus karavīrus.
Pēdējos gados reģionā ir uzplaukusi pret Franciju vērsta naidīga noskaņa, un daudzi vietējie politiķi apsūdz Parīzi neokoloniālisma politikas īstenošanā, ko Francija noliedz.
Rietumos ir arī radušās bažas par to, ka Sāhelā pieaug Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" ietekme. Algotņi tiek apsūdzēti cilvēktiesību pārkāpumos un ir palīdzējusi dažiem jauniem militāriem režīmiem nākt pie varas.
