Rīta Panorāma

Intervija ar Latvijas hokeja izlases kapteini Kasparu Daugaviņu

Rīta Panorāma

Zinātnieki pietuvojušies iespējai prognozēt Saules uzliesmojumus

ANO 11. jūliju nosaka par Srebrenicas genocīda piemiņas dienu

ANO nosaka 11. jūliju par Srebrenicas genocīda piemiņas dienu

Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālā asambleja noteikusi 11. jūliju par Srebrenicas genocīda piemiņas dienu. Lēmumu nosodīja Serbija, bet ar prieku uzņēma Bosnijā un Hercegovinā.

Rezolūcija bez ierunām nosoda jebkādu Srebrenicas genocīda kā vēsturiska notikuma noliegšanu. Tajā arī nosodītas darbības, kas glorificē starptautiskās tiesas notiesātos par kara noziegumiem vai noziegumiem pret cilvēci.

Bosnijas musulmaņu līderis Deniss Bečirovičs apsveica rezolūcijas pieņemšanu, norādot, ka tā ir "taisnības un taisnīguma uzvara". Bečirovičs arī uzskatot, ka tas ir svarīgs solis miera un izlīguma veicināšanā Balkānu reģionā.

"Starptautisko pārdomu un piemiņas dienu" noteica pēc Vācijas un Ruandas ierosinājuma, un tā veltīta vairāk nekā 8000 Bosnijas musulmaņu vīriešiem un zēniem, kurus Bosnijas serbu armija 1995. gada jūlijā noslepkavoja Srebrenicas pilsētā un tās apkaimē. Starptautiskais Kara noziegumu tribunāls bijušajai Dienvidslāvijai 2004. gadā secināja, ka Srebrenicā tika pastrādāts genocīds. Arī Starptautiskā tiesa 2007. gadā nolēma, ka Srebrenicas slaktiņi bija genocīds.

Tomēr par dokumentu nobalsoja tikai 84 no 171 valsts, un starp 19 valstīm, kas balsoja pret, bija arī Serbija, Ķīna, Krievija un Ungārija. Vēl 64 valstis atturējās, bet 22 dalībvalstis balsojumā nepiedalījās. Serbijas delegācija paziņoja, ka šāda piemiņas diena kalpos reģiona sašķeltībai un hierarhijas noteikšanai starp kara upuriem.

Balsojuma rezultāti apliecināja ANO dalībvalstu nevienprātību šajā jautājumā.

Daudzas valstis uzskata, ka šādas piemiņas dienas ieviešana var apdraudēt centienus panākt izlīgumu dziļi sašķeltajā Bosnijā un Hercegovinā, kur pēdējos gados atkal ir pieaugusi etniskā spriedze starp musulmaņiem un serbiem.

Savukārt Serbija un Bosnijas serbi iestājās pret rezolūcijas pieņemšanu, jo baidās, ka tādējādi visi serbi tiks padarīti par masu slepkavību atbalstītājiem. Bosnijas serbu līderis Milorads Dodiks pirms balsojuma piedraudēja, ka rezolūcijas pieņemšanas gadījumā viņa vadītā Serbu Republika atdalīsies no Bosnijas un Hercegovinas.

Tikmēr Bosnijas galvaspilsētā Sarajevā daudzi cilvēki bija pulcējušies, lai televīzijā vērotu vēsturisko balsojumu un neslēpa prieku.

"Beidzot pienācis laiks upuriem panākt savu taisnību, un neviens vairs nevar viņus noniecināt vai noliegt Srebrenicas notikumus," uzsvēra kāds Bosnijas iedzīvotājs.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti