Sārts atzina, ka Krievijas sabiedrības nostāju šobrīd ir grūti saprast.

"Krievijas sabiedrību ir diezgan grūti šobrīd uztaustīt, jo tādi ticami dati no turienes jau vismaz gadu nenāk. Domāju, ka tā kara atbalstīšana Pēterburgā un Maskavā nav tik plaša kā Krievijas provincēs. Bet, protams, tāds vispārējs atbalsts karam joprojām ir. Vienlaicīgi droši vien tas nav tāds, kas nevarētu mainīties pie zināmām apstākļu izmaiņām. Informācijas telpā var just nervozitāti," sacīja Sārts.

Tāpat viņš uzmanību vērsa uz Krievijas eliti: "Manuprāt, redzam signālus, ka šī elite sāk gatavoties iespējamam zaudējumam."

Viņa vērtējumā dažādos veidos cilvēki sāk arvien vairāk atbalstīt bruņotu drošības vienību gatavošanu dažādās kompānijās. Viņaprāt, tas nozīmē, ka elitē nav pārliecības par uzvaru šajā karā, un, iespējams, tā gatavojas nekārtībām valsts iekšienē.

"Pieturos pie domas, ka Putins vismaz politisku zaudējumu Ukrainā diez vai var pārdzīvot," sacīja Sārts.

KONTEKSTS: 

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem; tikmēr vairāki analītiķi aizvien biežāk runā par gaidāmo Ukrainas pretuzbrukumu.