Pirms tam Lai pildīja viceprezidenta pienākumus un bijis ass izteikumos pret Ķīnu, tomēr inaugurācijā viņa tonis bija samiernieciskāks. Taču nekas pagaidām neliecina par to, ka Ķīna varētu pārstāt izvērst spiedienu pret Taivānu.
Inaugurācijas dienā Lai bija violeta kaklasaite, simbolizējot Taivānas salā sastopamu tauriņu sugu, un dzeltena sinepju ziedu piespraude pie atloka, kas arī plaši izplatīts augs Taivānā.
Lielas pārmaiņas Taivānā nav gaidāmas
Nedz piekāpties, nedz provocēt. Tādu attieksmi pret Ķīnu savā inaugurācijas runā solīja jaunais Taivānas prezidents Viljams Lai. No Ķīnas puses par separātistu dēvētais politiķis būtībā aicināja uz mieru, vienlaikus pieprasot Ķīnai izbeigt tās draudus pret Taivānu, kura nesalūzīšot spiediena priekšā.
Kaut gan Lai ir Ķīnai vēl netīkamāks personāžs par iepriekšējo Taivānas prezidenti Cai Inveņu, kopumā no Lai sagaida viņas mantojuma turpināšanu. Tā intervijā LTV raidījumam "Pasaules panorāma" no Taivānas norāda pētniece un profesore Čunji Lī.
"Visticamāk, lielas izmaiņas Taivānas politikā nav sagaidāmas. Ārpolitikā galvenās ir attiecības ar Ķīnu un ASV.
Taivānas viceprezidentes amatu ieņems politiķe, kas iepriekš strādāja par diplomāti ASV, tāpēc šajās attiecībās saglabāsies nepārtrauktība," spriež Notingemas universitātes Taivānas studiju programmas vadītāja Lī.
Pekina demonstrē muskuļus
"Iemesls, kāpēc Ķīna nosauca Lai par separātistu – tāpēc ka salīdzinājumā ar iepriekšējo prezidenti viņš savā līdzšinējā politiskajā karjerā vēl vairāk bija par neatkarību. Bet tagad viņš ir prezidents un runas par neatkarību ir sensitīvs temats. Tāpēc nedomāju, ka Lai spers kādus soļus šajā virzienā. Bet Ķīnas valdībai tāpat viņš ir melnajā sarakstā – un jebkurš prezidents no Demokrātu partijas būtu."
Pirms Taivānas prezidenta vēlēšanām atsevišķas Ķīnas amatpersonas izteicās, ka šis balsojums būs par karu vai mieru. Lai un viņa pārstāvēto demokrātu nometni Ķīna redz kā visstingrākās neatkarības kustības iemiesotājus.
Ķīna regulāri izsaka draudus Taivānai un uzskata to par daļu savas teritorijas; kopš Lai ievēlēšanas Ķīnas militārie manevri Taivānas ūdeņos un gaisa telpā kļuvuši pat biežāki. Pētnieces ieskatā tā gan ir vairāk varas demonstrācija, nevis reāli kara draudi.
"Ķīna vienmēr ir draudējusi ar karu, arī pirms vēlēšanām. Patiesībā jau kopš 1996. gada, kopš pašām pirmajām prezidenta vēlēšanām.
Un nesenā Nensijas Pelosi [toreizējās ASV Kongresa Pārstāvju palātas priekšsēdētājas] vizīte Taivānā raisījusi Ķīnā vēl naidīgāku toni. Tomēr pirms kādu nopietnu militāru manevru uzsākšanas Ķīnai būtu vairākas reizes jāapdomā, jo tas nemaz nav tik vienkārši – pārņemt kontroli pār Taivānu. Tam visam ir sava starptautiskā dinamika. Viņi vienmēr izmantojuši draudīgo retoriku, bet diez vai reāli tik tālu gatavi iet," spriež Lī.
Taivāna stiprina savas aizsardzības spējas
Iepriekšējā Taivānas prezidente Inveņa uzskatīja, ka Ķīnu var atturēt tikai ieguldījums Taivānas aizsardzībā. Viņas laikā ikgadējie aizsardzības tēriņi pieauga līdz 18 miljardiem eiro – aptuveni 2,5% no iekšzemes kopprodukta. Lai solījis palielināt ieguldījumus aizsardzībā.
Kritiķi uzskata, ka tieši tas riskē Ķīnu provocēt un padara valsti vēl ievainojamāku. Jaunā Taivānas prezidenta inaugurācijas dienā Ķīna izziņoja sankcijas pret ASV kompānijām, kas iesaistītas ieroču tirgošanā Taivānai. Tomēr tautas viedoklis ir skaidrs – ar Lai uzvaru demokrātu partijai nodrošinot jau trešo termiņu.
"Taivāna redzēja, kā 2019. gadā tika apspiesti Honkongas drošības likumi un ko tas nozīmēja tās nākotnei. Taivāniešiem bija grūti uz to skatīties. Tāpēc nav brīnums, ka demokrāti uzvar jau trešo reizi. Tā ir demonstrācija taivāniešu vienotībai un pretestībai pret Ķīnu."
Un tomēr Taivānas sabiedrotie nav ieinteresēti pieaugošā konfrontācijā ar Pekinu. Čunji Lī norāda, ka no Taivānas ir jūtama cerība par dialoga iespējamību, kaut vai atjaunojot pārrobežu grupu tūrismu, taču, kamēr vien nemainīsies Ķīnā valdošā vara, kuras nostāja pret Taivānu ir nelokāma, visticamāk, saspīlējums netiks pilnībā izbeigts.
KONTEKSTS:
Taivānas sala ar 23 miljoniem iedzīvotāju atrodas ap 180 km attālumā no kontinentālās Ķīnas.
Ķīnas Tautas Republika (ĶTR) jeb komunistiskā Ķīna uzskata Taivānu par neatņemamu savas valsts sastāvdaļu, bet Taivāna tam nepiekrīt un uzstāj uz savu suverenitāti.
Konflikta saknes meklējamas notikumos pēc Otrā pasaules kara, kad Ķīnā plosījās pilsoņu karš, kas 1949. gadā noslēdzās ar Mao Dzeduna vadīto komunistu uzvaru un ĶTR pasludināšanu. Ķīnas nacionālistu valdība atrada patvērumu Taivānā un pasludināja Taibeju par Ķīnas Republikas galvaspilsētu. Kopš tā laika komunistiskā Ķīna ir centusies pakļaut Taivānu savai kontrolei, bet Taivāna atteikusies pakļauties šīm prasībām.
Pekinas komunisti brīdina, ka nepieciešamības gadījumā ir gatavi atrisināt "Taivānas jautājumu" ar militāru spēku.
Taivānas neatkarību pašlaik oficiāli ir atzinušas tikai 12 valstis: galvenokārt Klusā okeāna salu un Latīņamerikas valstis, kā arī Vatikāns.
