Viesojoties Jaunkaledonijā, Francijas prezidents Emanuels Makrons norādīja, ka šī bezprecedenta sacelšanās ir neparedzēti organizēta un vardarbīga.
Francijas prezidents ceturtdien tikās ar arhipelāga pārstāvjiem un mudināja ieviest mieru, kā arī brīdināja, ka tūkstošiem franču karavīru un policistu paliks Jaunkaledonijā, lai apspiestu tur notiekošo bezprecedenta sacelšanos.
Emanuels Makrons ieradās Numeā pēc diennakti ilga lidojuma. Izkāpjot no lidmašīnas Tontutas starptautiskajā lidostā, Francijas prezidents žurnālistiem sacīja, ka viņa absolūtā prioritāte šobrīd ir miera un kārtības atjaunošana Jaunkaledonijā.
Makrons arī solīja jau ceturtdienas vakarā nākt klajā ar paziņojumu par tālāko rīcību šo mērķu sasniegšanā.
10 000 jūdžu jeb 16 000 kilometru šķir Franciju no tās aizjūras zemes – Jaunkaledonijas. Baltu smilšu pludmales, palmas, vasara, kas nekad nebeidzas – Jaunkaledonija ir šķietama paradīze zemes virsū.
Taču tās vēsture ir asiņaina, un nupat ir sākusies jauna tās lappuse. Kūpoši dūmu stabi, ar barikādēm bloķētas ielas un ļaužu pūļi ir ikdiena Jaunkaledonijas galvaspilsētā Numeā.
Tam par iemeslu – Francijas valdības lēmums piešķirt balsstiesības vietējās vēlēšanās visiem Francijas pilsoņiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz 10 gadus.
Tas no jauna sadusmojis salas iedzimtos iedzīvotājus kanakus, kuri veido apmēram 40% no visiem gandrīz 300 000 Jaunkaledonijas iedzīvotāju. Viņi uzskata, ka tas ir Francijas mēģinājums padarīt iedzimtos salas iedzīvotājus par minoritāti pašu zemē.
"Mēs zaudējam savu kanaku identitāti, kas mums uz šīs salas bijusi vairāk nekā 3000 gadu ilgā senatnē. Mēs ar atvērtām rokām laipni uzņēmām visus, kas te ieradās – gan ar labiem nodomiem, gan lai mūs pakļautu," sacīja Kanaku strādnieku apvienības prezidents Roks Haokas.
Balsošanas tiesību jautājums Jaunkaledonijā ir bijis strīdus objekts gadu desmitiem. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados radās neatkarības ideju kustība, kuras pamatā bija neapmierinātība ar franču koloniālo politiku valstī. Vairāku gadu ilgās asiņainās sadursmēs Francijas valdība piekāpās dot Jaunkaledonijai zināmas autonomijas tiesības.
1998. gadā noslēdza Numeas vienošanos, kur Parīze apsolīja "iesaldēt" Jaunkaledonijas pilsoņu sarakstu – tas nozīmēja, ka salas iedzīvotāju pilsonības sarakstos nevarēja iekļaut salā nedzimušus Francijas pilsoņus.
Un tieši šo likumu Parīzē maija vidū atcēla Francijas parlaments. Tūkstošiem kanaku iedzīvotāji un vairākas Jaunkaledonijas neatkarības idejas partijas jutās Francijas nodotas un sāka protestus. Tie ātri vien pārauga vardarbībā un prasīja vairāku cilvēku dzīvības.
Atjaunojušās arī prasības par neatkarības referenduma rīkošanu. Tādi Jaunkaledonijā bijuši vairāki. Taču pēdējais notika Covid-19 pandēmijas pīķa laikā 2021. gadā, un kanaku iedzīvotāji referendumu boikotēja.
Rezultātā 96% nobalsoja par palikšanu zem Francijas varas, taču aktivitāte tikai nedaudz pārsniedza 40%. Taču izstāšanās nebūtu viegla arī ekonomisku apsvērumu dēļ.
Lai arī Jaunkaledonija ir populārs tūrisma galamērķis, Francija nemitīgi subsidē salas infrastruktūru. Vairums preču tiek importētas. Un to var sevišķi just tagad, kad piegādes ir gandrīz pilnībā apsīkušas un beidzas pat nepieciešamākās preces. Piemēram, lai galvaspilsētā Numeā iegādātos maizi, tā maiznīcā ir jāpiesaka iepriekšējā dienā.
"Tepat blakus pulcējušies militāristi. Kas to lai zin, kādas pavēles viņiem dotas. Viņiem ir ieroči, mums nav nekā. Mēs nācām ar mieru, bet, ja tas būs nepieciešams, sevi aizstāvēsim," stāstīja kanaku tautības iedzīvotājs.
Šonedēļ sākušās ārvalstu pilsoņu evakuācijas no Jaunkaledonijas. Francijas valdība uz aizjūras teritoriju nosūtījusi militāros papildspēkus situācijas stabilizēšanai.
"Prioritāte, un es to uzsveru, ir kārtības atjaunošana. Tas ir jebkāda turpmāka dialoga priekšnoteikums," pauda Francijas valdības pārstāve Prisca Teveno.
Lai arī nekārtību un neapmierinātības pamatā ir senas samilzušas problēmas, Francija vaino arī ārējus spēkus par nekārtību uzkurināšanu – Ķīnu, Krieviju, bet visvairāk Azerbaidžānu.
Sākotnēji šķietami tālo Kaspijas jūras valsti nekas nevieno ar Jaunkaledoniju, taču vairākos salas protestos plīvo arī vairāki Azerbaidžānas karogi.
Francija vēsturiski bijusi Baku kaimiņvalsts Armēnijas sabiedrotā.
Un par Azerbaidžānas saistību ar protestiem liecinot arī 2023. gadā noslēgtā Baku iniciatīvas grupa, kurā apvienojušies vairāki Francijas aizjūras teritoriju spēki, kuru mērķis ir neatkarības iegūšana.
Azerbaidžāna apsūdzības noraidījusi.
Francijas prezidents Emanuels Makrons jau pagājušā nedēļā aicināja Jaunkaledonijas pārstāvjus ierasties Parīzē, lai miermīlīgā ceļā atrisinātu samilzušos protestus. Taču pagaidām dzirdīgas ausis viņš atradis nav.
Elizejas pils pašreizējais saimnieks devies ceļā uz tālo Jaunkaledoniju. Viņa mērķis bijis nostiprināt Franciju kā Klusā okeāna lielvalsti līdzās Ķīnai un ASV. Un šo mērķu sasniegšanai nomaļā aizjūras zeme Jaunkaledonija un it īpaši Numeas osta atrodas pašā epicentrā.
