Tā kā iepriekšējā konservatīvā Polijas valdība mēģināja pakļaut tiesas savai politiskai kontrolei, EK neļāva tai izmantot lielāko daļu no ekonomikas atveseļošanas fonda līdzekļiem. Līdz ar Donalda Tuska nākšanu pie varas situācija ir mainījusies. Ir sākta vairāku reformu ieviešana tiesiskuma jomā, lai cita starpā izpildītu Eiropas Savienības (ES) Tiesas un Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus un garantētu tiesnešu neatkarību.
Tomēr tagad rodas bažas, vai Polija paspēs laikā apgūt tai atvēlēto naudu. Polijas vēstnieka ES pienākumu izpildītājs Pjotrs Serafins saka, ka problēmas ar laicīgu projektu pabeigšanu ir ne tikai viņa valstī:
"Mēs jau dzirdam no dažādiem Polijas iedzīvotājiem, tostarp no uzņēmējiem, ka viņi nebūtu gatavi iesaistīties tādos sarežģītos projektos, kā piemēram, elektrotīkla izbūvē, jo baidās, ka nevarēs to pabeigt līdz 2026. gada augustam. Protams, ir programmas, ko var vieglāk ieviest dzīvē.
Bet mums ir jāsāk skatīties uz to, kā mēs varētu pagarināt ekonomikas atveseļošanās instrumenta ieviešanas laiku."
Kaut gan daudzas reformas, lai atjaunotu tiesu sistēmas un prokuratūras neatkarību Polijā, vēl nav stājušās spēkā, daudzi Briselē jau ir apmierināti ar panākto progresu. Pēc otrdien notikušās diskusijas starp 27 valstu Eiropas lietu ministriem, EK priekšsēdētājas vietniece Vera Jourova sacīja, ka viņa drīzumā varētu rosināt izbeigt 2017. gadā uzsākto procedūru pret Poliju par pārkāpumiem tiesiskuma jomā.
Gandarīts par šādu situācijas attīstību ir arī Somijas Eiropas lietu ministrs Anderss Adlerkreics:
"Mēs esam ļoti laimīgi, ka situācija Polijā attīstās pareizajā virzienā. Tas parāda, ka tad, kad ir politiska vēlme, lietas var notikt tā, kā tām vajadzētu būt. Tas arī parāda, ka likuma varu ir krietni vieglāk vājināt, nekā uzlabot. Tāpēc mums ir jāturpina būt modriem. Mēs ceram, ka Ungārija ņems piemēru no Polijas un arī nopietni pieķersies šo jautājumu risināšanai. Mūs sagaida paplašināšanās.
Lai Eiropas Savienība varētu paplašināties, mums tā vispirms ir jāsakārto, un likuma vara tajā ir viens no atslēgas jautājumiem."
Lielākās galvassāpes pašreizējai Polijas valdībai sagādā iespējamais Valsts prezidenta Andžeja Dudas veto. Kā zināms, Duda atbalsta iepriekšējās valdības kursu. Turklāt pašreizējai valdošajai koalīcijai parlamentā nav tik daudz balsu, lai pārvarētu viņa veto.
Tādēļ Polijas tieslietu ministrs Adams Bodnars atzīst, ka atsevišķu reformu ieviešana varētu būt iespējama tikai pēc prezidenta vēlēšanām nākamā gada vidū:
"Ja runājam par iespējamo prezidenta veto, tad, protams, ka mēs to apzināmies. Mēs zinām, ka prezidents varētu nepiekrist dažām no izmaiņām, ko mēs sagatavosim un apstiprināsim. Bet tas neatbrīvo mūs no pienākuma apstiprināt šos likumus. Mums ir jāapstiprina šie likumi, pat ja mums pēc tam būs jāgaida līdz 2025. gada vidum."
Polijas tieslietu ministrs atzīst, ka lielākās domstarpības pašlaik ir ap iepriekšējās valdības laikā iecelto tiesnešu turpmāko likteni. Viņu iecelšanas process ir apšaubāms.
Domstarpības varētu būt arī par Konstitucionālās tiesas reformu, jo tas pašreizējais sastāvs diezgan acīmredzami aizstāv iepriekšējās valdības politiku.
"Prezidenta pieeja varētu atšķirties atkarībā no tā, par kuru likumu ir runa un kas tajā ir ietverts," saka Polijas tieslietu ministrs.
Izskan jautājums, cik efektīva ir pašreizējā ES tiesiskuma aizsardzības procedūra, jo spiediens no Briseles vairāku gadu garumā tā arī nav spējis mainīt nedz iepriekšējās Polijas, nedz esošās Ungārijas valdības nostāju šajā jomā.
