Marinas Lepēnas vadītais politiskais spēks šādi mēģina norobežoties no "Alternatīvas Vācijai" vadošā kandidāta Maksimiliāna Krā izteikumiem.
Krā nesen intervijā Itālijas laikrakstam "La Repubblica" izteicies, ka ne visi, kas valkāja vācu SS uniformu, būtu automātiski uzskatāmi par noziedzniekiem.
Krā kā piemēru minēja izcilo vācu rakstnieku Ginteru Grasu, kurš Otrā pasaules kara laikā kā pusaudzis bija iesaukts "Waffen SS" vienībā.
"Katra vainu nepieciešams izvērtēt individuāli. Ginters Grass arī bija "Waffen SS". Pirms pasludināt kādu par noziedznieku, man jāzina, ko viņš izdarījis," teica Krā.
Francijas galēji labējo līdere Lepēna ar nepatiku reaģējusi uz šiem Krā izteikumiem. Viņa jau ilgstoši centusies uzsprodrināt savas partijas tēlu un uzsver, ka franču nacionālisti nekādā veidā nav saistīti ar neonacisma idejām.
Francijas galēji labējie paziņojuši, ka nākamajā EP sasaukumā nestrādās kopā ar "AfD" pārstāvjiem. Pašlaik abu partiju deputāti darbojas "Identitātes un demokrātijas" frakcijā, kurā ir pārstāvji arī no Itālijas un vairāku citu valstu nacionālradikāliem spēkiem.
Nav gan skaidrs, vai franču galēji labējie plāno izstāties no šīs frakcijas, vai arī mēģinās panākt "AfD" izslēgšanu no tās.
Viens no "AfD" līderiem Krā ir iesaistīts arī vairākos citos skandālos. Nesen izskanēja ziņas par izmeklēšanu, kurā tiks pārbaudītas aizdomas, ka Krā darbojies Krievijas un Ķīnas interesēs. Krā deputāta palīgs, ķīniešu izcelsmes Vācijas pilsonis, ir aizturēts aizdomās par spiegošanu Ķīnas labā.
Krā trešdien paziņoja, ka nolēmis apturēt darbību partijas vadībā un priekšvēlēšanu kampaņā. Šādu soli viņš esot spēris partijas interesēs.
"Pēdējais, kas mums šobrīd būtu vajadzīgs, ir diskusijas par mani. "AfD" nepieciešams saglabāt vienotību," pavēstīja Krā.
Galēji labējiem spēkiem tiek prognozēti labi panākumi Eiropas Parlamenta vēlēšanās.
Labējo populistu partija "AfD" ir kļuvusi par otro populārāko politisko spēku Vācijā. Tās ideoloģija balstās uz kritisku attieksmi pret masu imigrāciju un Eiropas Savienību.
Gada sākumā skandālu izraisīja ziņas, ka partijas biedri slepenā sanāksmē kopā ar neonacistu kustības pārstāvjiem apsprieduši plānus par imigrantu izcelsmes iedzīvotāju, arī Vācijas pilsoņu, masu deportēšanu no Vācijas.
Pēc tam izskanēja aicinājumi aizliegt šo partiju, kas ir īpaši populāra bijušās Austrumvācijas teritorijā. Taču aizlieguma pretinieki norādīja, ka tas tikai vairotu partijas sludinātās ideoloģijas popularitāti.
