Raisi tika dēvēts arī par "Teherānas miesnieku" – par viņa lomu represijās pret režīma pretiniekiem 80. gados, kad tik izpildīts nāvessods tūkstošiem cilvēku. Irānas prezidents gāja bojā līdz ar vēl vairākām citām amatpersonām, atgriežoties no Azerbaidžānas robežas.
"Irānas konstitūcija ļoti lielā mērā un pietiekami skaidri paredz sistēmu, kādā tad šī varas nepārtrauktība tiek nodrošināta, respektīvi, kādi soļi tiek sperti prezidenta nāves gadījumā, kurā brīdī tiek izsludinātas vēlēšanas un kas ir atbildīgie par šī procesa gaitu," LTV raidījumam "Pasaules panorāma" stāsta Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāja Sintija Broka.
Irāna un Azerbaidžāna centās uzlabot attiecības
Pēc prezidenta Raisi bojāejas uzmanības centrā nonākušas Irānas un Azerbaidžānas sarežģītās attiecības. Irānas delegācijas amatpersonas gāja bojā mājupceļā no vizītes Azerbaidžānā, kur abu valstu prezidenti atklāja jaunizbūvētu dambi uz abu valstu robežas. Baku un Teherāna centušās uzlabot savstarpējās attiecības.
"Te jāatzīmē, ka lomu spēlēja ne tikai pats prezidents Raisi, bet arī ārlietu ministrs, kurš lielā mērā ir bijis atbildīgs par attiecību uzlabošanos ar arābu kaimiņvalstīm un, protams, arī ar Azerbaidžānu un citām valstīm," skaidro Broka.
"Ņemot vērā pēdējo mēnešu pietiekami intensīvās divpusējās tikšanās starp Irānas un Azerbaidžānas pārstāvjiem enerģētikas nozarē, transporta, loģistikas jautājumos, es negaidītu, ka šis nelaimes gadījums ietekmēs tādu ilgtermiņa stratēģisko plānošanu."
Tiesa gan, Azerbaidžāna arī stiprina saiknes ar Irānas naidnieci Izraēlu un ASV.
Irāna atbalsta palestīniešu kaujinieku grupējumu "Hamās" un īstenoja masīvu raķešu un dronu uzbrukumu Izraēlai. Savukārt ASV Irānu pakļāvušas sankcijām.
Izraēlas un ASV interesēs nebūtu Irānas pozīciju nostiprināšanās
"Azerbaidžānas galvenais stratēģiskais partneris reģionā ir Izraēla. Protams, arī tas tiek ņemts vērā, bet katrai valstij šī nacionālā draudu izpratne ir atšķirīga, un, protams, Irāna un Azerbaidžāna šobrīd meklē kopējus sadarbības projektus, kopēju sadarbības pamatu, lai šo situāciju deeskalētu," spriež Broka.
"Protams, jāņem vērā arī šī konflikta sakne, un lielākoties mēs to saistam ar Azerbaidžānas turku jeb Azerbaidžānas etnisko klātbūtni Irānā un viņiem liegtajām tiesībām, kas, protams, ir klātesošs faktors. Bet, lai vai kā, šī reģionālā un politiskā dinamika spēlē noteicošu lomu. It īpaši situācijā, kad izvērsās Izraēlas un "Hamās" karš, kas pēc tam pārauga plašākā eskalācijā, jau tieši iekļaujot arī Irānu un ar Irānu saistītus grupējumus un vēlāk arī, protams, Izraēlas triecienu Irānas konsulātam Sīrijā."
"Ik pa laikam varam dzirdēt to, ka ASV nelabprāt gaida un sagaida jebkuras valsts attiecību uzlabošanos ar Irānu, protams, tas nav ASV interesēs, tas nav Izraēlas interesēs. Irānas lomas spēcināšanās nav šo pušu interesēs. Šādā līmenī retoriku attiecībā uz šo mēs varam manīt, un tas nav nekāds pārsteigums," atzīst Broka.
"Izraēlas interesēs ir maksimāli ierobežot jebkāda veida pozīciju nostabilizēšanos, kas saistās ar Irānu.
Jo, no Izraēlas pozīcijām, Izraēlas ārpolitikas un drošības apsvērumiem raugoties, Irāna ir galvenais militārais apdraudējums reģionā, Irāna tiek uzskatīta kā reģiona galvenais spēlētājs, kas destabilizē situāciju, nevis noved pie miera un ilgtermiņa drošības reģionā."
Krievija stiprinājusi sadarbību ar Irānu
Attiecības ar Irānu uztur arī Krievija – tā intensīvi izmanto Irānas ražojuma "Shahed" dronus, lai uzbruktu Ukrainai. Šāds ierocis Maskavas arsenālā ukraiņiem nesis daudz posta.
"Krievija iederas šajā koalīcijā, ko mēs saucam par sankcijām pakļauto valstu koalīciju, šajā koalīcijā mums ir gan Irāna, gan arī Krievija. Krievijas ciešās saites ar Irānu ir augušas un spēcinājušās arī Raisi laikā," norāda Broka.
Pērnā gada maijā Krievija un Irāna parakstīja saprašanās memorandu par Raštas–Astaras dzelzceļa pabeigšanu. Tā ir būtiska daļa Starptautiskajā ziemeļu–dienvidu transporta koridorā, kas savieno Krieviju ar Indiju caur Azerbaidžānu un Irānu.
Ķīna vadās pēc savām interesēm
"Šīs saites ir spēcinājušās, lielā mērā izejot no tā, ka tiek meklētas alternatīvas un sankciju apiešanas mehānismi, kas saistās ar Rietumu sankcijām. Līdz ar to, protams, spēcīgākas pozīcijas Irāna nostiprina Centrālāzijas reģionā attiecībās ar Ķīnu un arī Ķīna ir ļoti būtisks spēlētājs, kas saistās ar Izraēlu.
Un Ķīnai maz interesē Rietumu sankciju loma un nozīme. Ķīna ir ļoti pragmatiska un lielā mērā vadās pēc savām interesēm, līdz ar to tas, protams, nāk par labu gan Irānai, gan Krievijai," secina Broka.
Rietumu loma esošajā ģeopolitiskajā situācijā tiek sašķobīta, veidojoties aliansēm – starp Irānu un Krieviju un daudzām citām tā dēvēto globālo dienvidu valstīm.
Broka norāda – vērojama tendence, ka globālo dienvidu loma pasaules ģeopolitikā nemazināsies, tikai pieaugs. Krievijas attiecību stiprināšana ar Irānu ir arī apdraudējums Rietumu vērtību sistēmai un pozīcijai drošības jautājumos globālā mērogā.
