Jau septiņas dienas ilgušajās nekārtībās piedalījušies aptuveni 5 tūkstoši cilvēku. Dzīvību zaudējuši seši un simtiem ievainoti, bet aizturēti teju 300 cilvēki. Centienos kontrolēt situāciju izsludināts ārkārtas stāvoklis un ieviesta komandantstunda. Francija uz salu nosūtījusi ap tūkstoti papildu karavīru un policistu, kas palīdzēs tur jau esošajiem 1700 kārtībsargiem.
Otrdien uz Jaunkaledoniju devies Francijas prezidents Emanuels Makrons. Francijas valdības pārstāve Priska Teveno paziņoja, ka Makrons dosies uz Jaunkaledoniju, lai mēģinātu nomierināt situāciju.
"Notiek kārtības atjaunošana. Situācija vēl nav pilnībā normalizējusies, bet tā uzlabojas. Mēs apzināmies, ka līdz situācijas normalizēšanai vēl ir daudz darāmā. Arī valdība ir pilnībā mobilizējusies, lai nodrošinātu, ka dzīve Jaunkaledonijā turpinās kā ierasts. Pēc prezidenta lūguma Jaunkaledonijas bruņotie spēki ir mobilizēti, lai atbalstītu iekšējās drošības spēkus," sacīja Teveno.
Numea mēre Sonija Lagarda sacīja, ka arhipelāgā ir daļēji sadegušas vairākas sabiedriskās ēkas un, neraugoties uz simtiem policijas papildspēku ierašanos, situācija aizvien ir tālu no mierīgas.
Francijas žandarmērija ir uzsākusi plašu operāciju, lai atgūtu kontroli pār 60 km garo ceļu starp galvaspilsētas centru un lidostu, atsaucoties uz Francijas iekšlietu ministra Žeralda Darmanēna teikto, vēstīja britu medijs BBC.
Nekārtības šajā Francijai piederošajā salu grupā sākās pēc tam, kad likumdevēji Parīzē atbalstīja ieceri ļaut cilvēkiem, kuri Jaunkaledonijā dzīvojuši vismaz 10 gadus, balsot vietējās vēlēšanās.
Protestētāji uzskata, ka, pieņemot šo likumu, tiks mazināta arhipelāga pamattautas kanaku politiskā ietekme. Šobrīd tauta veido 40% no Jaunkaledonijas iedzīvotāju kopskaita.
VIDEO: Rioters in New Caledonia determined to maintain roadblocks.
— AFP News Agency (@AFP) May 21, 2024
In New Caledonia, Kanak activists hold a roadblock between the capital Noumea and the airport, which has been closed since the start of a protest movement against an electoral body reform pic.twitter.com/SMAjgn6VM8
Situācija arhipelāgā kļuvusi tik nemierīga, ka Austrālijas un Jaunzēlandes valdības lēmušas turp nosūtīt militārās transporta lidmašīnas savu pilsoņu evakuācijai.
Austrālijas ārlietu ministre Penija Vonga otrdien apstiprināja, ka Austrālija saņēmusi atļauju no Francijas varasiestādēm diviem lidojumiem, lai evakuētu pilsoņus un citus tūristus.
"Mēs turpinām strādāt pie turpmākiem lidojumiem," platformā "X" pavēstīja ministre. Austrālijas Ārlietu ministrija paziņoja, ka Jaunkaledonijā atrodas 300 austrāliešu.
Arī Jaunzēlande otrdien paziņoja, ka sūta lidmašīnu, lai evakuētu 50 savus pilsoņus no Jaunkaledonijas galvaspilsētas Numeas. Jaunzēlande plāno veikt vairākus lidojumus, lai nogādātu mājās visus savus pilsoņus, kas to vēlas.
Jaunkaledonija kļuva par Francijas koloniju 19. gadsimta otrajā pusē. Parīzei tā ir ģeopolitiski svarīga – gan militāri, gan niķeļa iegulu dēļ.
Teritorijā, kas atrodas 1200 kilometrus uz austrumiem no Austrālijas, ir aptuveni 270 000 iedzīvotāju.
Atbilstoši Numeas vienošanās nosacījumiem Jaunkaledonija ieguvusi plašu autonomiju.
Trīs neatkarības referendumos iedzīvotāji nobalsojuši par palikšanu Francijas sastāvā. Neatkarības kustība pēdējo 2021. gada referendumu boikotēja un tā rezultātus neatzīst.
Plānotā Jaunkaledonijas balsošanas sistēmas reforma vēl ir jāapstiprina Francijas parlamenta abu palātu kopīgā sēdē.
