Nobela Miera prēmijas laureātes Oleksandras Matvijčukas vadītais "Pilsonisko brīvību centrs" šajās dienās organizē globālu starptautisku kampaņu "Pasaulei vajag drošību". Tās ietvaros ukraiņu kopienas ārvalstīs ar sabiedrotajiem plāno dažādas aktivitātes Vācijā, Francijā, ASV un daudzās citās valstīs.

Akcijas notiks ar mērķi atgādināt, ka Krievija jau kopš 2014. gada īsteno kara noziegumus Ukrainā. Tā ir Krimas tatāru vajāšana, noziegumi Krimas aneksijas un Donbasa okupācijas laikā, žurnālistu un aktīvistu vajāšana īslaicīgi okupētajās teritorijās, civiliedzīvotāju nolaupīšana, spīdzināšanas, bērnu nolaupīšanas, veselu pilsētu iznīcināšana un daudzi, daudzi citi.

Par visu to ukraiņu kopienas ārvalstīs plāno runāt īpašās akcijās, un mērķis ir arī mudināt starptautisko sabiedrību beidzot reāli rīkoties. 

"Mēs vēršamies pie starptautiskās sabiedrības – ukraiņiem ir nepieciešami ieroči. Mēs cīnāmies ne tikai par sevi, bet arī par mieru un demokrātiju mūsu pasaules daļā. Mēs esam gatavi cīnīties, bet mums ir vajadzīgi ieroči, lai tas nebūtu jādara plikām rokām," Nobela Miera prēmijas laureāte Oleksandra Matvijčuka otrdien uzrunāja sanākušos "Eiromaidana" piemiņas pasākumā Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.

Viņa arī norādīja, ka šobrīd Krievijas gūstā atrodas tūkstošiem nelikumīgi aizturētu cilvēku – gan militārpersonas, gan civiliedzīvotāji. Un jau desmit gadus strādājot pie Krievijas kara noziegumu apzināšanas, ir apstiprināts, ka Krievija pilnībā ignorē starptautiskās humanitārās tiesības. 

Gūstā esošo cilvēku tuviniekiem nav ne mazāko iespēju ietekmēt šo procesu – panākt, lai Krievija, piemēram, atbrīvotu civiliedzīvotājus vai gūstā esošajiem karavīriem nodrošinātu vismaz cilvēcīgus apstākļus līdz gūstekņu apmaiņai.

"Mums ir nepieciešama taisnība. Jo visa tā pekle, kurā mēs šobrīd dzīvojam – tas ir rezultāts totālai nesodāmībai, ko Krievija izbauda jau gadu desmitiem, veicot šausmīgus noziegumus Čečenijā, Gruzijā, Moldovā, Sīrijā, Mali, Lībijā un citās pasaules valstīs," teica Matvijčuka.

"Viņi vienkārši nekad par to nav sodīti, tāpēc Krievija ir pārliecināta, ka tā var darīt visu, ko vien vēlas.(..) Pasaules valstu līderiem vajadzētu izrādīt drosmi un izveidot starptautisko tribunālu, par kuru jau tik daudz runāts visus šos divus gadus, un saukt Putinu, viņam pietuvinātos kopā ar Lukašenko pie atbildības," viņa turpināja.

Nevalstiskās organizācijas pārstāvji nav zaudējuši cerības, ka šādu tribunālu varētu izveidot. Lai arī par to patiešām jau runāts ļoti ilgi, reāli process ir iestrēdzis.

Arī Latvija aktīvi iestājas par tāda izveidi un diplomātiski cenšas atbalstīt ukraiņus šajā ceļā, bet process nav vienkāršs, jo Krievijas ietekme starptautiskajās organizācijās ir liela. 

"Pilsonisko brīvību centrā" gan uzsver – ļaunums pats no sevis neapstāsies un Putins neapstāsies. Viņš ir jāaptur, un cilvēktiesību juristu ieskatā starptautisks kara noziegumu tribunāls to varētu izdarīt. 

Šobrīd visi tie, kas dod un izpilda noziedzīgus rīkojumus, bauda imunitāti. Bet tribunālā viņus varētu saukt pie atbildības par pastrādātajiem noziegumiem. 

Neskaitot tribunālu Putinam, vēl viens jautājums, kas šobrīd ir starptautiskās sabiedrības darbakārtībā, ir par Krievijas valsts aktīvu konfiscēšanu un līdzekļu nodošanu Ukrainai.

Arī to otrdien Maidana laukumā, uzrunājot cilvēkus, pieminēja Matvijčuka. Viņa atzīmēja, ka Eiropas valstīm vajadzētu darīt visu, lai Eiropā iesaldētos 300 miljardus Krievijas valsts aktīvus tomēr beidzot nodotu Ukrainai – jo īpaši apstākļos, kad finansiālā palīdzība kara plosītajai valstij kavējas.

Kopumā, raksturojot pašreizejo situāciju valstī pāris dienas pirms pilna apmēra iebrukuma otrās gadskārtas un desmitā kara gada, Matvijčuka to nodēvēja par ļoti sarežģītu. 

Vienlaikus viņa aicināja cilvēkus nezaudēt cerību. Viņa arī atgādināja, ka ukraiņiem ir iespēja cīnīties par savu nākotni, kamēr daudziem cilvēkiem tādas nav. Šī iespēja pati par sevi nav garantija sekmīgam rezultātam, bet gan privilēģija cīnīties par savu valsti.

"Tā ir liela greznība, ka mums ir iespēja dzīvot un cīnīties par tādu nākotni, kādu vēlamies sev un mūsu bērniem," teica Matvijčuka.

Lai cik smagi būtu, ukraiņi nepadodas un ļoti novērtē, ka viņiem ir sava valsts, par kuru cīnīties.