"Kopumā Irānā nekas nemainīsies, bet viennozīmīgi satricinājumi ir iespējami, jo vēlēšanas, kurās bojāgājušais prezidents tika ievēlēts, netiek uzskatītas par godīgām."
Tam piekrīt arī Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētnieks Toms Rātfelders.
"Raisi bija viens no pašreizējā augstā līdera Hameneji tuvajiem līdzgaitniekiem, viņš arī iemiesoja režīma nepopularitāti, jo cilvēki gāja ielās, protestēja pret Irānas režīmu kopumā, un Raisi bija viens no režīma sejām. Tika uzskatīts, ka viņš varētu būt viens no kandidātiem uz jaunā augstākā līdera amatu pēc Hameneji nāves," Latvijas Televīzijai stāsta Rātfelders.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors Andžāns arī atzīmēja, ka ikvienas valsts ārpolitika sākas tās iekšpolitikā, tāpēc lielāks jautājums ir nevis par to, kurš būs nākamais Irānas prezidents, bet gan augstākais līderis.
"Ajatolla Ali Hameneji ir 85 gadus vecs, un bija iecerēts, ka bojāgājušais prezidents kļūs par viņa aizstājēju. Tāpēc šeit jautājums nav tikai par prezidentu, bet arī par garīgo līderi," viņš uzsvēra.
Irānā gan iespējami jauni protestu viļņi, kuru izraisījusi sabiedrības aizvien lielā neapmierinātība ar situāciju valstī, kā arī veids, kā tiek izvēlēti kandidāti prezidenta vēlēšanās.
Tos pirms vēlēšanām atlasa Aizbildņu padome, un kandidāti parasti tiek izvēlēti konservatīvi.
Par protestu iespējamību signalizē arī tas, ka līdz šim sociālajos tīklos publicētajos kadros no kopīgiem aizlūgumiem par prezidentu redzami lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki.
"[Daļa cilvēku] pauž prieku par notikušo, tāpēc ir potenciāls nelieliem satricinājumiem un noteikti var sekot protesti," norādīja Andžāns. "Īpaši jaunāka gadagājuma cilvēki izrādīja savu neapmierinātību ar to, ka atkal, visticamāk, pie varas nonāks "stingrās līnijas" piekritējs, tāpēc domāju, ka noteikti bez protestiem Irānā neiztiks. Nekur nav zudušas arī ekonomiskās problēmas."
Protesti gan līdz šim Irānā tikuši apspiesti – cilvēki apcietināti un arī izpildīti nāvessodi. Tāpēc ir ļoti maza iespēja, ka šajā valstī varētu notikt būtiskas pārmaiņas.
Līdz šim arī izskanējušas dažādas versijas par iespējamu ārējo spēku iesaisti helikoptera avārijā. Taču Andžāns vērtēja, ka tāda iespējamība ir patiešām maza.
"Parasti valstu līderi – tā ir sarkanā līnija," viņš teica.
Lai nodrošinātu gludu varas pārēju, Raisi vietā nekavējoties iecelts viceprezidents, kurš ir no tās pašas politiskās nometnes, bet tuvākajā laikā tiks sarīkotas jaunas vēlēšanas. Arī tajās pārsteigumus negaida, jo vēlēšanas Irānā nenorit godīgi.
"Irānas ārpolitisko kursu tas, visticamāk, neietekmēs, jo jaunais prezidents, visticamāk, būs no radikālo pārstāvju puses. Mērenos kandidātus augstais līderis vienkārši neakceptēs kā balotēšanas iespēju. Tāpēc es negaidu nekādas lielas izmaiņas," secina Tuvo Austrumu pētnieks Rātfelders.
