Kopš brīža, kad, gatavojoties vulkāna izvirdumam, tika evakuēta Grindavīkas pilsēta, pagājis jau aptuveni mēnesis. Turklāt seismologi tolaik norādīja, ka nav zināms, kad un kā šis izvirdums varētu notikt – jūrā vai uz sauszemes, pēc pāris dienām vai pat mēnešiem.
"Zinātnieki it kā runāja, ka atkal varētu kas notikt, bet pēdējās dienās izskatījās, ka lava tunelī, kas izveidojās 10. novembrī, bija jau sacietējusi un ka jaunas lavas plūsma praktiski apstājusies," stāstīja Ilva – latviete, kas Islandē mīt jau aptuveni 30 gadus.
Viņa stāstīja, ka Islandes iedzīvotāji bija jau teju atgriezušies tajā ikdienā, kāda tā bija pirms novembrī notikušajiem pazemes grūdieniem.
Tikai pirms pāris dienām, 17. decembrī, no jauna tika atvērts izvirduma dēļ apdraudētais un tūristu iecienītais spa kūrorts "Zilā lagūna".
"Arī vairāki Grindavīkas iedzīvotāji un uzņēmēji publiski nosodīja civilo aizsardzību, ka viņiem neļauj atgriezties [arī šobrīd pilnībā evakuētajā] pilsētiņā," stāstīja Ilva. "Vakardiena bija mierīga – nekādu zemestrīču, nekā."
Islande dzīvoja kā uz naža asmens jau kopš novembra, tikmēr stāstīja Islandē mītošā latviete Ilze. Tad nemitīgās zemestrīces brīdināja par izvirduma tuvošanos kuru katru brīdi. Jau tad tika izsludināts ārkārtas stāvoklis un nolemts evakuēt draudu zonai vistuvāk esošo Grindavīkas ciematu. Kad tolaik gaidītais izvirdums tā arī nenotika, iedzīvotāji atslāba. Daļa evakuēto pat pukojās, ka netiek laisti atpakaļ mājās. Bet, iespējams, tieši pateicoties tam, šobrīd nav cietušo.
"Patiesībā ir ļoti ironiski, jo tieši vakar pusdienlaikā es lasīju ziņu, ka trešdien tiks novērtēts bīstamības līmenis un, iespējams, Grīndavīkas iedzīvotāji Ziemassvētkus varēs svinēt mājās. Un burtiski pāris stundu laikā tas beidzās ar to – ka noteikti nē. Ka bīstamības līmeni varēs nepārvērtēt. Tā ka – jā, tas visus tomēr pārsteidza," teica Ilze.
Taču ap deviņiem vakarā pēkšņi sākušās intensīvas, taču ne pārāk lielas zemestrīces, stāstīja Ilva. Medijos gan tām nepievērsa īpašu vērību – arī eksperti tās neesot raksturojuši kā izvirduma priekšvēstnešus.
"Un tad pēkšņi sākās! Var teikt, ka negaidīti! Aptuveni 3 km attālumā no Grindavīkas un nedaudz mazāk no "Zilās lagūnas"! Daudz spēcīgāk nekā iepriekšējos izvirdumos. Katrā ziņā, ja tas [izvirdums] būtu noticis pašā pilsētiņā vai tuvāk "Zilajai lagūnai", nebūtu laika, lai evakuētos," stāstīja Ilva.
Līdzīgas sajūtas tobrīd bijušas arī Ilzei. Reikjanes pussalā mītošā latviete izvirdumu varēja redzēt no savas mājas loga.
"Mēs patiesībā bijām jau aizgājuši gulēt. Laicīgi ejam gulēt. Nezin kāpēc ieslēdzās dūmu detektors. Un tad es ziņās izlasīju, ka izvirdums. Un tad atvēru logu, un tas bija pārsteidzoši, jo mums tieši aiz guļamistabas loga bija oranža debess, diezgan baiss skats. Apokaliptisks," stāstīja Ilze.
Šis nav pirmais vulkāna izvirdums, ko Ilze piedzīvojusi Islandē, taču to, ka šis bija spēcīgāks par citiem, viņa juta, arī dzīvojot no izvirduma desmitiem kilometru attālajā Keflavīkā.
"Šoreiz izvirdums nav starp kalniem, vairāk ārpusē. Redzams pa lielu gabalu. Un paldies dievam, šodien bija veiksmīgi ar vēju un gāzes pūš pavisam prom, bet tas varētu būt arī diezgan nepatīkami galvaspilsētas reģionam un Keflavīkai," viņa stāstīja.
Šobrīd cilvēkiem un infrastruktūrai briesmas nedraudot, taču viss ir atkarīgs no izvirduma ilguma un spēka, stāstīja latviete. Islandes Meteoroloģijas dienests vairākas stundas pēc izvirduma sākuma ziņoja, ka tā intensitāte samazinās. Tāpat aplēsts, ka izvirdums varētu turpināties vēl aptuveni desmit dienas.
Prasīta, vai notiekošais ietekmējis viņas ikdienu, Ilva atbildēja, ka dzīve norit kā iepriekš. Ilva strādā islandiešu aviokompānijā, lidmašīnu tehniskās apkopes daļā pie datu apstrādes – arī šodien viņa un kolēģi ir darbā, īpaši drošības pasākumi jāievēro nav.
"Tā kā tas ir lavas izvirdums, tad smalko pelnu putekļu gaisā nav un lidmašīnu satiksme nav traucēta. Protams, jāseko līdzi vulkāniskās gāzes koncentrācijai. Šobrīd vēja virziens ir galvaspilsētai [Reikjavīkai] labvēlīgs. Laika ziņu dienesti sniedz arī informāciju, kādā virzienā šīs gāzes plūst," viņa skaidroja, piebilstot, ka dzīvībai bīstamas šīs vulkāniskās gāzes ir vien tuvu pašai izvirduma vietai.
Arī cilvēki, šķiet, nav uztraukušies. Liela daļa ar interesi vēro notiekošo, bet noteikti ne ar bailēm.
"Es dzīvoju Koupavoguras pilsētiņā, un šis izvirdums ir 35 km attālumā no manām mājām. Dzīvoju augstā vietā ar skatu uz Reikjavīku un Reikjanes pussalu. Izvirdumu vakar no manām mājām varēja redzēt ļoti labi – ne lavas šaltis, bet sarkanas debesis un gaismu tur, kur izvirdums," sacīja Ilva.
Viņa arī teica, – tikko kā paziņoja par izvirduma sākumu, uz pilsētiņu sāka plūst automašīnu rindas ar cilvēkiem, kas vēlējās izvirdumu apskatīt klātienē. Cilvēku bijis tikpat daudz kā Vecgada vakarā.
"Daudzi pidžamās un ar dvieļiem ap galvu – no gultas izlēkuši vai tikko no dušas. Diezgan komisks skats! Šodien rit parasta darba diena. Tikai biežāk nekā parasti ieskatāmies ziņās, un daudziem uz datora ekrāna atvērta vulkāna izvirduma tiešraide," stāstīja Ilva.
Reikjanes pussalā vulkāns pēdējo divu gadu laikā izvirdis trīsreiz, kaut iepriekš izvirdumi nebija pieredzēti vairākus gadsimtus. Turklāt šis izvirdums pirmo reizi noticis tik tuvu apdzīvotām vietām. Zinātnieki uzskata, ka tas varētu iezīmēt jaunu seismiskās aktivitātes laikmetu valstī, kas atrodas vienā no pasaules ģeoloģiski aktīvākajiem reģioniem.
