ĪSUMĀ:
- Azerbaidžāna vēsta, ka sākusi "pretterorisma operāciju" pret Kalnu Karabahas separātistiem.
- Armēnija apsūdz Azerbaidžānu par "etnisko tīrīšanu", kas tiekot gatavota pret Kalnu Karabahas armēņiem.
- Konflikta saasināšanās pastiprinājusi bažas, ka Kalnu Karabahā varētu atsākties pirms trim gadiem iesaldētais karš.
- Eiropas Savienības amatpersonas aicinājušas nekavējoties pārtraukt militārās operācijas.
- Armēnijas galvaspilsētā Erevānā sākušies protesti pret valdību.
Azerbaidžānas sāktā ofensīva pastiprinājusi bažas, ka Kalnu Karabahā atkal varētu izcelties plaša mēroga karš. Pirms trim gadiem karadarbībā gāja bojā tūkstošiem cilvēku.
Azerbaidžāna vēršas pret separātistiem
Kalnu Karabahas reģionu pārsvarā apdzīvo armēņi, bet starptautiski tas ir atzīts par Azerbaidžānas sastāvdaļu.
Azerbaidžānas vadība ir paziņojusi, ka tās mērķis ir atbrīvot etnisko armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu no Armēnijas militārajiem objektiem un separātistu režīma, kas pārvalda šo reģionu.
Situācija reģionā jau labu laiku ir saspīlēta. Azerbaidžāna un Armēnija apmainās savstarpējiem pārmetumiem par konflikta provocēšanu.
Azerbaidžāna apgalvo, ka armēņu "diversantu grupas" ir atbildīgas par mīnu sprādzieniem, kuros nogalināti vairāki Azerbaidžānas karavīri un civiliedzīvotāji.
Par iemeslu apsūdzībām kļuva otrdien notikušais mīnas sprādziens, kurā bojā gāja un ievainojumus guva vairāki Azerbaidžānas karavīri, kas sprādziena brīdī atradās Azerbaidžānas Autoceļu un militārā transporta valsts aģentūras automašīnā.
Armēnija noraidījusi Azerbaidžānas pārmetumus un uzsvērusi, ka Kalnu Karabahā nav izvietotas Armēnijas karaspēka vienības.
Kalnu Karabahā notikušas apšaudes
Starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas republikas pārstāvji vēsta, ka Azerbaidžānas karaspēks ir uzsācis plašu ofensīvu.
Azerbaidžānas armija, kuras rīcībā esošais bruņojums ir daudz modernāks par armēņu arsenālu, centusies iznīcināt Kalnu Karabahas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai iegūtu absolūtu pārsvaru gaisā.
Otrdien no Kalnu Karabahas arīdzan pienāk ziņas par artilērijas apšaudēm. Tām pakļauta arī Kalnu Karabahas galvaspilsēta Stepanakerta.
Azerbaidžāna apgalvo, ka apšaudes vērstas tikai pret Kalnu Karabahas separātistu militārajiem objektiem, savukārt armēņi ziņo, ka apšaudēs cietušas arī civilās ēkas.
Azerbaijan is shelling civilian residential areas of #Stepanakert This is a building next to us with no military target in vicinity. pic.twitter.com/EZtJsAEBNg
— Siranush Sargsyan (@SiranushSargsy1) September 19, 2023
Separātistu amatpersonas apgalvo, ka uzbrukumos nogalināti vismaz 27 cilvēki, tai skaitā divi civiliedzīvotāji, vairāk nekā 80 ir ievainoti.
Savukārt Azerbaidžāna paziņojusi, ka ir atvērusi humāno koridoru un uzņemšanas centrus miermīlīgiem iedzīvotājiem, kuri vēlas pamest Kalnu Karabahu.
Armēnijas iedzīvotāji pieprasa reaģēt uz agresiju
Armēnijas galvaspilsētas Erevānas centrā tikmēr pulcējušies cilvēki, pieprasot, lai Armēnijas valdība nekavējoties reaģē uz Arzerbaidžānas agresiju Kalnu Karabahā. Protestu dalībnieki centās ieņemt valdības ēku.
Only one of multiple protests happening in Yerevan, Armenia. The protesters are calling for the resignation of the PM Pashinyan, and are seemingly headed towards the Russian Embassy calling Russia "the biggest enemy of Armenia." pic.twitter.com/czBfR05Qu9
— Andranik Shirinyan 🇦🇲 (@Shirinyan) September 19, 2023
Protestētāji apsūdz Armēnijas premjeru Nikolu Pašinjanu bezdarbībā un pieprasa viņa atkāpšanos. Protestētāji sapulcējās arī pie Krievijas vēstniecības ēkas.
Erevānas centrā otrdien vakarā izcēlušās sadursmes starp protestētājiem un policiju, kas pielietoja speclīdzekļus.
Armēnijas Aizsardzības ministrija informēja, ka situācija uz robežas ar Azerbaidžānu ir samērā mierīga.
Armēnijas premjers Pašinjans paziņojis, ka Azerbaidžāna mēģina izprovocēt Armēniju uz plaša mēroga karu, bet Kalnu Karabahas iedzīvotāju aizstāvēšanā vispirms vajadzētu iesaistīties Krievijas miera uzturēšanas spēku vienībām. Kalnu Karabahā ir izvietoti Krievijas miera uzturēšanas spēku karavīri, kuru uzdevums ir mazināt saspīlējumu starp abām konfliktējošām pusēm. Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāve Marija Zaharova apgalvo, ka krievu spēki iepriekš nav brīdināti par Azerbaidžānas plānoto operāciju.
Eiropadomes priekšsēdētājs Šarls Mišels pieprasījis Azerbaidžānai nekavējoties pārtraukt militārās operācijas un atsākt dialogu starp Azerbaidžānu un Kalnu Karabahas armēņiem.
Arī Eiropas Parlamenta deputāti, kas atbildīgi par attiecībām ar Armēniju un Azerbaidžānu, izplatījuši paziņojumu, kurā nosodīta Azerbaidžānas rīcība un pieprasīta tūlītēja karadarbības pārtraukšana.
EP deputāti brīdina, ka pretējā gadījumā Eiropas Savienība varētu "fundamentāli pārskatīt" attiecības ar Azerbaidžānu un ieviest sankcijas pret Azerbaidžānas varasiestādēm.
Armēņu socioloģe, aktīviste Šušanika Harutiunjana nesen sarunā ar LTV pauda viedokli, ka ES neiejaucas Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktā, jo ir ieinteresēta Azerbaidžānas gāzes piegādēs.
"Ko mēs gribam no Eiropas Savienības – kad Krievija iebruka Ukrainā, visi par to sāka runāt. Visi sāka atbalstīt Ukrainu. Bet šobrīd tāda situācija ir arī mums, un nekādu atbalstu neredzam.
Tikai paziņojumu līmenī. Vēlamies, lai Eiropas valstis noteiktu sankcijas Azerbaidžānai, jo šis nav tikai jautājums par Kalnu Karabahu un Armēniju," teica Harutiunjana.
Eiropas Savienība (ES) pēdējā laikā centusies kļūt par vidutāju Azerbaidžānas un Armēnijas konflikta risināšanā. Tā mēģina aizpildīt varas vakuumu, ko radījusi Krievijas ietekmes mazināšanās reģionā, jo Kremlis pašlaik visu uzmanību velta agresijai pret Ukrainu.
Kā sarunā ar aģentūru LETA vērtē politologs Kārlis Daukšts, Azerbaidžāna pašlaik izmanto brīdi, kad starp Krieviju un Armēniju valda diezgan liels saspīlējums, lai īstenotu savas stratēģiskās intereses.
Azerbaidžāna jau mēnešiem ilgi ir bloķējusi Lačinas koridoru, kas ir vienīgais ceļš, pa kuru iespējams veikt piegādes no Armēnijas uz Kalnu Karabahu. Armēnija bija vērsusies ANO Starptautiskajā tiesā Hāgā, protestējot pret šo blokādi.
120 000 reģiona iedzīvotāju bija palikuši bez pārtikas, medikamentu un citu preču piegādēm.
Sarkanais Krusts pirmdien gan ziņoja, ka izdevies atsākt humānās palīdzības piegādes Kalnu Karabahai.
KONTEKSTS:
Armēnijas un Azerbaidžānas konflikts par Kalnu Karabahas teritoriju jau prasījis vairākus desmitus tūkstošus dzīvību. Kalnu Karabaha (armēņu valodā – Arcaha) starptautiskā likuma acīs ir atzīta par Azerbaidžānas teritoriju, lai gan to pārsvarā apdzīvo armēņi.
1923. gadā Padomju Savienība iekļāva Kalnu Karabahas Autonomo apgabalu Azerbaidžānas Sociālistiskās republikas sastāvā, neraugoties uz to, ka līdz pat 90% reģiona iedzīvotāju bija armēņi.
Konflikts saasinājās PSRS norieta posmā, 80. gadu beigās, kad izcēlās pirmais Kalnu Karabahas karš, kurā uzvarēja Armēnija. Tā rezultātā kontroli pār Kalnu Karabahas teritoriju pārņēma Erevānas atbalstīta etnisko armēņu valdība separātiskā apgabala galvaspilsētā Stepanakertā.
Armēnijai šis ieilgušais konflikts ir cīņa par armēņu tautas vienotību, bet Azerbaidžānai – par valsts teritoriālo vienotību.
2020. gada septembrī uz Kalnu Karabahas faktiskās robežas atkal sākās smagas kaujas, Azerbaidžānas armijai izdevās atkarot apmēram piekto daļu armēņu spēku iepriekš kontrolētās teritorijas. Karadarbībā dzīvību zaudēja aptuveni 6500 cilvēku.
Bruņotais konflikts ilga sešas nedēļas un beidzās 2020. gada novembrī, kad Armēnija un Azerbaidžāna ar Krievijas atbalstu noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu, ko Armēnijā daudzi uzskata par kapitulāciju.
