ASV Pārstāvju palātā sestdien paredzēts balsojums par palīdzības paketi Ukrainai 61 miljarda ASV dolāru apmērā, kuras pieņemšanu mēnešiem ilgi kavējuši republikāņu likumdevēji.

ASV prezidenta Džo Baidena administrācija ir brīdinājusi, ka Ukraina var zaudēt teritorijas krievu okupantiem, ja Kijiva nesaņems lielāku amerikāņu palīdzību. Taču Bērnss ceturtdien sacīja, ka likmes tagad ir daudz lielākas.

"Ar militāro palīdzību, kas dotu stimulu gan militāri, gan psiholoģiski, es domāju, ka ukraiņi ir pilnīgi spējīgi noturēt savas pozīcijas 2024. gadā. Bez papildu palīdzības situācija ir daudz bēdīgāka," sacīja Bērnss.

"Pastāv ļoti reāls risks, ka līdz 2024. gada beigām ukraiņi varētu zaudēt kaujas laukā vai vismaz nostādīt [Vladimiru] Putinu tādā situācijā, ka viņš varētu diktēt politiskā risinājuma nosacījumus," brīdināja CIP direktors.

Bērnss arī centās ilustrēt, cik grūti Ukrainas armijai ir sagādāt jaunu munīciju. Viņš sacīja, ka divām brigādēm – vairāk nekā 2000 karavīru vienībām – ir "attiecīgi 15 artilērijas šāviņi dienā" un "kopumā 42 mīnmetēju šāviņi".

Kā norādīja izdevums "Politico", tas ir, iespējams, līdz šim stingrākais ASV administrācijas amatpersonas brīdinājums par karu Ukrainā. Kijiva jau iepriekš brīdinājusi, ka vasarā gaidāmā Krievijas ofensīva, kuras laikā Ukrainā iebruks milzīgi okupācijas karaspēka viļņi, varētu sagraut Kijivas karavīrus, kas jau šobrīd novājināti cīņā pret ievērojamu ienaidnieka pārsvaru.

Arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ir izteicis draudīgus brīdinājumus, ka viņa valsts zaudēs karu, ja nesaņems lielāku militāro palīdzību.

Trešdien ASV apvienotās štābu priekšnieku komitejas priekšsēdētājs Čārlzs Brauns sacīja, ka Ukrainas grūti izcīnītos panākumus var nākties zaudēt bez ASV atbalsta. Savukārt Amerikas Savienoto Valstu aizsardzības ministrs Loids Ostins brīdināja, ka gadījumā, ja papildu palīdzība Ukrainai tiks atlikta, ASV sabiedrotie un partneri sāks apšaubīt to, vai Vašingtona ir uzticams partneris.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala,  bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.

Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.