Tur tiekas Ukrainas aizsardzības jautājumu kontaktgrupa. Sanāksmē plānots vienoties par jaunas palīdzības sniegšanu Ukrainai.
ASV nepieļaus Ukrainas zaudējumu
Ostinam ir jāpārliecina Eiropas sabiedrotie turpināt finansiāli un militāri atbalstīt Ukrainu, lai gan paša valstī atbalsts Ukrainai ir iestrēdzis Kongresa gaiteņos.
Taču Ostins ved līdzi arī ziņu no ASV prezidenta Džo Baidena, ka ASV joprojām ir apņēmības pilnas atbalstīt Ukrainu, taču tas nebūs viegli un nebūs uzreiz. Tādēļ Eiropai kā vēl nekad agrāk ir jābalsta Ukrainas spējas efektīvi aizsargāties.
"ASV ir kopā ar Ukrainu, jo tas ir pareizi un jo Amerikai rūp, kad brīvība tiek pakļauta riskam. Bet mēs esam kopā ar Ukrainu, jo tas ir būtiski mūsu pašu drošībai," uzsvēra Ostins.
"ASV saskartos ar jaunām, nopietnām briesmām pasaulē, kurā agresija un autokrātija piedzīvo uzvaras gājienu, kurā tirāni tiek iedrošināti un kurā diktatori domā, ka var noslaucīt no kartes demokrātiju. Tāpēc, kad investējam Ukrainas drošībā, mēs investējam savā drošībā."
"Vairāk nekā divus gadus ukraiņu spēki ar lielu izturību un prasmēm turējušies pretī Putina agresijai. Krievija samaksājusi graujošu cenu par Putina imperiālistiskajiem sapņiem. Tagad Ukrainas spēki piedzīvo skarbus laikapstākļus un grūtas cīņas," atzina Ostins.
"Civiliedzīvotāji cieš no nepārtrauktām artilērijas un Irānas dronu apšaudēm. Taču Ukraina nepadosies un arī ASV nepadosies.
Tāpēc mūsu vēstījums šodien ir pavisam skaidrs – ASV nepieļaus Ukrainas zaudējumu. Mūsu sabiedrotie to nepieļaus, un visa brīvā pasaule to nepieļaus."
Vācija apņēmusies palielināt palīdzību
Ramšteinas sanāksme turpināsies trešdien, bet vairākas valstis jau tagad paziņojušas par jaunas palīdzības sniegšanu Ukrainai.
Vācija apņēmusies sniegt pusmiljarda eiro finansiālo palīdzību, kā arī tūlītēju 10 000 artilērijas lādiņu piegādi. Papildus tam Berlīne dos arī 100 bruņutehnikas vienību, konkrētāk to nenosaucot.
Čehija paziņojusi, ka šogad plāno saražot ap 180 000 lādiņu, ko nosūtīt Ukrainai. Francija apņēmusies saražot 200 000 šim nolūkam.
Taču viens no galvenajiem jautājumiem Ramšteinas sanāksmē būs par pretgaisa aizsardzības sistēmu un tai paredzēto raķešu piegādi Ukrainai.
"Runājot par pretgaisa aizsardzību, šajā koalīcijā mēs esam 15 valstis. Mēs vēlamies strādāt kopā un nodrošināt, lai Ukraina pati spētu paplašināt un attīstīt savu gaisa aizsardzības kapacitāti ilgtermiņā," vēsta Vācijas aizsardzības ministrs Boriss Pistoriuss.
Ukraiņiem trūkst lādiņu
Kamēr sabiedroto valstu pārstāvji tiekas Ramšteinā, kur runā par dažādu veidu palīdzību Ukrainai, tikmēr ukraiņi turpina cīņu. Viņiem palīdzība ir nepieciešama ne tikai tagad, bet, kā amijā saka, jau vakar.
Ukrainas karavīri atsevišķos frontes sektoros raizējas par nepietiekamiem munīcijas krājumiem, citviet trūkst pašu ieroču. Akūts ir artilērijas lādiņu trūkums.
Eiropas Savienība apņēmusies šogad saražot un piegādāt Ukrainai miljons lādiņu, taču ražošanas jaudas joprojām ir zemākas par plānoto.
Taču ukraiņi ir apņēmības pilni aizstāvēt dzimteni ar visu, kas ir viņu rīcībā, un sola nepadoties.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2023. gada vasarā Ukraina sāka pretuzbrukumu, taču tas nebija veiksmīgs un Kijiva tajā vainoja gan nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašos mīnu laukus.
