Pagājušajā nedēļā Zviedrijas Ārlietu ministrija saņēmusi vēstuli, kas adresēta tās ministram Tubīasam Billstrēmam. To uzrakstījis Ungārijas ārlietu ministrs Peters Sijārto, kurā viņš norāda zviedru kolēģim, ka, ja vien Zviedrijas politiķi un valsts nacionālais radio nepārstās kritizēt Ungārijas demokrātiju, Ungārija neratificēs Zviedrijas pievienošanos NATO.
Ungārijas ministrs atsaucās uz kādu Zviedrijas sabiedriskās raidorganizācijas izglītošanas nolūkiem veidotu video, kurā tiek runāts par demokrātiju Ungārijā. Video esot norādīti un bērniem tiekot mācīti meli par Ungārijas demokrātijas stāvokli.
"Jūs mudināt mūsu parlamentāriešus ratificēt jūsu pievienošanos NATO, kamēr jūs turpināt viņus apsūdzēt, it kā viņi būtu iznīcinājuši demokrātiju Ungārijā. Šī pretruna tagad kļuvusi vēl spēcīgāka un noteikti nepalīdz izpildīt jūsu nepārtraukti aktualizēto prasību," rakstīja Sījārto.
Tomēr ir skaidrs, ka Zviedrijas valdībai nav iespējas noteikt Zviedrijas sabiedriskajai raidorganizācijai, ko tā var vai nevar pārraidīt. Savukārt, runājot par Zviedrijas politiķu nostāju, kritiski par Ungāriju nav izteicies ne premjers Kristersons, ne citi valdību veidojošo partiju biedri.
Tā vietā kritika nāk no opozīcijas, tostarp no Zviedrijas ilgi valdošās Sociāldemokrātu partijas ekspremjeres Magdalēnas Andešsones, kura joprojām atkopjas no zaudējuma centriski labējai koalīcijai pagājušā gada vēlēšanās.
Paralēli cīņai diplomātijas kara laukā, Zviedrija turpina stiprināt savu aizsardzību. Nesen tā paziņoja par aizsardzības izdevumu palielināšanu, tādējādi nākamgad arī šī valsts aizsardzībai beidzot atvēlēs 2% no iekšzemes kopprodukta jeb mērķa, kuru kā absolūti nepieciešamu bieži piesauc NATO valstis.
Aizsardzības budžetu kopumā plānots palielināt par aptuveni 2,2 miljardiem eiro, no kuriem 58 miljoni eiro paredzēti NATO administratīvajām nodevām.
"2024. gada aizsardzības budžets ir par 27 miljardiem kronu lielāks nekā 2023. gadā, kas ir vēsturisks militārās aizsardzības budžeta pieaugums. Kopējais rādītājs 2024. gadam ir 119 miljardi, kas ir gandrīz dubultojies kopš 2020. gada. Tas nozīmē, ka 2024. gadā mēs sasniegsim 2% no IKP saskaņā ar NATO definīciju. Tas, protams, ir labi, raugoties kā no uzticama NATO partnera puses," vērtēja Svens Olofs Selstrēms, Zviedrijas Demokrātu partijas aizsardzības politikas pārstāvis.
Joprojām nav skaidrs, kad iestāšanās protokolu ratifikācija varētu notikt. Turcija iepriekš norādīja, ka to varētu paveikt ne ātrāk kā oktobrī, savukārt Ungārijas amatpersonas vasarā kā iespējamo laiku piesauca septembra vidu.
KONTEKSTS:
Somija un Zviedrija ilgstoši atturējās no iesaistīšanās NATO. Taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā radikāli mainīja drošības situāciju Eiropā, un abās valstīs politiķu un sabiedrības vidū strauji pieauga atbalsts dalībai NATO. 2022. gada 18. maijā gan Somija, gan Zviedrija iesniedza pieteikumus dalībai NATO.
Somija oficiāli kļuva par NATO dalībvalsti, bet Zviedrijas pieteikumu vēl nav apstiprinājušas Turcija un Ungārija. Erdogans bloķēja Zviedrijas uzņemšanu, pārmetot Stokholmai patvēruma došanu personām, ko Ankara uzskata par teroristiem, īpaši kurdu separātistu bruņotā grupējuma "Kurdistānas Strādnieku partija" kaujiniekiem.
Stoltenbergs šā gada jūlija sākumā pavēstīja, ka Erdogans piekritis atbalstīt Zviedrijas pieteikumu dalībai NATO un nosūtīt to ratifikācijai Turcijas parlamentā. Tas gan, pēc Turcijas prezidenta iepriekš teiktā, varētu notikt ne agrāk kā oktobrī.
