Ukrainas armijas trešdienas operācijas laikā Džankojas lidlaukā iznīcinātas vai kritiski bojātas arī trīs radiolokācijas stacijas, pretgaisa aizsardzības līdzekļu vadības centrs un gaisa telpas novērošanas iekārta "Fundament-F".
Trāpīto vai iznīcināto krievu aviācijas objektu skaits un nodarītie dzīvā spēka zaudējumi vēl tiek precizēti, teikts GUR paziņojumā.
Kā ziņots, naktī uz trešdienu krievu okupētajā Krimā Džankojas lidlauka rajonā atskanēja sprādzieni, un aculiecinieki ziņoja, ka pēc eksplozijām uzliesmojis plašs ugunsgrēks.
Arī Ukrainas partizānu kustība "Ateš" (Uguns) ziņo, ka triecieni Džankojas lidlaukam bijuši veiksmīgi.
Tikmēr Krievija pēdējās dienās ir pastiprinājusi gaisa uzbrukumus Ukrainai. Īpaši sīvi tiek apšaudīta visa Krievijas pierobeža un arī Sumu apgabals. Vairākas apšaudes piedzīvotas arī naktī uz 18. aprīli.
Ukrainas Gaisa spēki paziņojuši, ka naktī uz ceturtdienu Krievija ar kaujas droniem galvenokārt uzbrukusi Ivanofrankivskai, taču visus kaujas bezpilota lidaparātus ukraiņiem izdevies iznīcināt.
"Ienaidnieks uzbruka, izmantojot savus standarta maršrutus – no Čaudas raga, pagaidu okupētās Krimas, no Primorskas-Ahtarskas teritorijas, kas atrodas Krievijas Federācijā, no kurienes ienaidnieks nosūtīja bezpilota lidaparātus..... kas lidoja pa standarta maršrutiem – mēģināja aplidot dažādas grūti sasniedzamas teritorijas (gar upēm u. c.)," Ukrainas telemaratona ēterā skaidroja Gaisa spēku pārstāvis Iļja Jevlašs.
Krievijas karaspēks ar raķetēm uzbrucis arī Dnipropetrovskas apgabalam. Tur izcēlušies vairāki ugunsgrēki un ievainoti kopumā divi cilvēki.
Okupanti uzbrukuši arī Harkivas reģionam, un gaisa trauksmes laikā pilsētā atskanējis sprādziens, pavēstīja Harkivas apgabala gubernators Olehs Siņehubovs. Ziņu par cietušajiem vai apdzīvotām vietām nodarītiem bojājumiem pagaidām nav.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet 2022. gada rudenī Ukrainai sekmīga pretuzbrukuma rezultātā izdevās padzīt okupācijas spēkus no Harkivas apgabala un Hersonas pilsētas. 2023. gada vasarā Ukraina sāka jaunu pretuzbrukumu, taču tas nebija sekmīgs.
Savukārt 2024. gadā ieroču trūkuma dēļ Ukrainai pārsvarā nākas aizstāvēties pret Krievijas uzbrukumiem, lai gan Ukrainas vadība uzsver, ka nav atteikusies no mērķa par okupācijas spēku padzīšanu no visas Ukrainas teritorijas.
