Mācībās "Spring Storm 2024" šogad piedalās vairāk nekā 14 000 dalībnieku no 13 NATO dalībvalstīm, kur vidū ir arī Latvija. Mācībās piedalās aptuveni 9000 igauņu, no kuriem 3000 ir iesaucamie, un daļa dalībnieku ir arī rezervisti. Šī gada mācību mērķis ir vingrināties aizsardzības operāciju veikšanā konvencionālās karadarbības apstākļos, sadarbojoties Igaunijas divīzijai un sabiedrotajiem, iekļaujot citas militārās un komandstruktūras. Mācības apmeklēja arī Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
"Mums ir divas izvēles – vai nu cerēt, ka agresors nepieņems nākamos soļus, vai arī sagatavot sevi, lai mēs būtu gatavi atbildēt, ja agresors pieņems kādus lēmumus.
Un mēs esam izlēmuši gatavoties, cik labi varam, lai patiesi aizstāvētu savu valsti no pirmās minūtes, no pirmā mūsu teritorijas centimetra," sacīja Kallasa.
Par igauņu spējām ir pārliecināts arī Maits Mūriseps, Igaunijas Aizsardzības spēku Igaunijas divīzijas komandieris.
"Šobrīd mēs esam daudz labāki nekā, piemēram, pirms diviem gadiem. Mēs esam attīstījuši paši savu divīziju, kas ir liels sasniegums. Un es nerunāju par divīzijas vadību, bet par visu divīziju. Protams, mums joprojām iztrūkst vairāku spēju, bet, vai mums tās vajag, ja mums ir labi sabiedrotie, kuri tās var atgādāt?" viņš teica.
Militārajā vingrinājumā iesaistīti ne tikai sauszemes, bet arī gaisa un jūras spēki. Tiek izmantots liels skaits militārās bruņutehnikas, aptuveni 300 vienību, tostarp Lielbritānijas rīcībā esošie tanki "Challenger".
Tādi ir nodoti arī Ukrainai, un tieši Ukrainas pieredze, kā norāda vairākas mācībās iesaistītās militārpersonas, ņemta vērā.
"Ir gūtas dažas lieliskas mācības. Ja runājam par abām pusēm, par Ukrainas un Krievijas tankiem, par tankiem "Challenger 2", ko mēs piešķīrām ukraiņiem, mācības ir gūtas gan aizsardzībā, gan uzbrukumā, kā rīkosimies modernā karā, jo šis ir ļoti atšķirīgs karš no tā, ko pieredzējām 1945. gadā un Korejas karā, kad pēdējo reizi lietojām tankus," stāstīja britu kapteinis Tristans Smits no Karalienes Karaliskās Husāru vienības.
Vērā ņemts tiek arī tas, ka Ukrainā intensīvi tiek izmantoti droni. Arī šajās mācībās tos izmanto, savukārt karavīriem jātrenējas pierast pie tā, ka briesmas no gaisa var uzglūnēt jebkurā brīdī.
Bet, vai šīs mācības nosūta signālu arī Krievijai, vai tās tomēr pamatā domātas pašu spēju pārbaudīšanai un stiprināšanai? Uz šo jautājumu atbildi sniedza komandieris Mūriseps.
"Vai jūs tiešām ticat, ka mēs varam nosūtīt jebkādu signālu Krievijai? Vai tiešām ticat, ka par jebkko, ko darām šeit Igaunijā, Krievija domā – ou, velns..! Nē! Mēs to nevaram izdarīt, un mums ir vienalga. Bet viena lieta ir skaidra, ka esam gatavi cīnīties šonakt, nevis rīt vai parīt," viņš pauda.
Arī Igaunija attīsta visaptverošu valsts aizsardzību, tādēļ sadarbība ar sabiedrību un tās iesaiste valsts aizsardzībā ir būtiska.
Par to liecina ne tikai tas, ka mācības notiek ārpus poligona, daudzās Igaunijas pašvaldībās, bet arī tas, ka vietējie iedzīvotāji īpaši izveidotā aplikācijā tiek aicināti iesūtīt armijai fotogrāfijas ar aizdomīgiem lidojošiem objektiem. Tādā veidā cilvēki palīdz armijai konstatēt potenciālās briesmas.
