Tribunālu, lai Krieviju sauktu pie atbildības par agresijas noziegumiem Ukrainā, juridiski ir iespējams izveidot. Bet svarīgi, lai aiz tribunāla stāvētu plašāks valstu sastāvs. "Mēs ticam, kas ir jāizdara pareizi, bet pietiekami daudz valstīm jāstāv aiz tā, lai tribunāls būtu efektīvs," sacīja Pejčinoviča-Buriča.

Viņa uzskata, ka ideālajā variantā tribunāla izveidē būtu jāiesaistās Apvienoto Nāciju Organizācijai. Tā tad būtu spēcīga alianse agresijas noziegumu iztiesāšanai.

EP arī cer izveidot zaudējumu un ievainojumu reģistru, jo pašlaik Ukrainā karā krīt ļoti daudz cilvēku. Turklāt tas būtu arī pirmais solis, lai izveidotu kompensāciju mehānismu.

Ģenerālsekretāre cer, ka tas tiks izvirzīts priekšplānā EP Ministru komitejā, kurā prezidentūru pēc diviem mēnešiem pārņems Latvija. EP Ministru komiteja ir lēmumu pieņemšanas institūcija, ko veido katras dalībvalsts ārlietu ministrs vai pastāvīgais diplomātiskais pārstāvis Strasbūrā, un tajā lemj par Eiropas Padomes politiku un apstiprina tās budžetu un arī darbības programmu.

"Ja mēs vēlamies, lai uzvar taisnīgums, pirmais – šis taisnīgums jābalsta uz [datiem par] upuriem. Jāuzzina, kas ir upuri, kādi ir zaudējumi.

Un tad varam domāt, kāds būtu kompensācijas mehānisms, kas to varētu finansēt," sacīja Pejčinoviča-Buriča.

KONTEKSTS: 

Pēc Krievijas pilna mēroga karadarbības sākuma pret Ukrainu pasauli šokēja ziņas par kara noziegumiem, ko Krievijas karaspēks pastrādājis pret civiliedzīvotājiem Bučā un citās Ukrainas pilsētās.

Starptautisko tiesību jomā viens no visvairāk apspriestajiem jautājumiem ir, kā izveidot starptautisku tribunālu Krievijas agresijas noziegumu izmeklēšanai un iztiesāšanai. Ukraina paziņoja, ka īpašo tribunālu Krievijas noziegumu izmeklēšanai atbalsta jau 32 valstis.

Latvija līdz šim aktīvi iestājusies par šāda tribunāla izveidi. Arī Valsts prezidents Egils Levits vairākkārt uzsvēris nepieciešamību par starptautiska tribunāla izveidi Krievijas noziegumu Ukrainā iztiesāšanai.