Igaunijā, atšķirībā no Latvijas, līdz šim pašvaldību vēlēšanās varēja piedalīties visi pastāvīgie iedzīvotāji, ne tikai valsts pilsoņi.

Paredzētie grozījumi attieksies tikai uz tā sauktajām trešajām valstīm, kas definētas kā valstis ārpus Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas. Ierobežojumi arī attieksies uz bezvalstniekiem, kurus dažkārt dēvē par personām ar nenoteiktu pilsonību, ziņo ERR.

Igaunijā nepilsoņi lielākoties ir krievvalodīgi cilvēki, kuriem nav ne Igaunijas, ne Krievijas, ne kādas citas valsts pilsonības. Viņiem tiek izsniegti ceļošanas dokumenti, kas ļauj doties uz ārvalstīm un valstī viņus dēvē par "pelēko pasu īpašniekiem".

"(Šo cilvēku dalība vēlēšanās) traucētu mūsu valsts iekšējo un ārējo mieru, teritoriālo integritāti un drošību. Igaunijas Republikai nav iespēju pilnībā garantēt, ka iepriekš minētie ārvalstnieki ir brīvi no savas pilsonības valsts ietekmes,"

teikts likumprojektā.

Likumprojektā arī norādīts, ka praksē vietvaras loma ir plašāka nekā tikai ar vietējo dzīvi saistītu jautājumu risināšana un tai var būt arī tādas sekas, kas pārsniedz ikdienas pašvaldībā. 

"Saistībā ar šo nevar izslēgt, ka vēlēšanu tiesību izmantošana pašvaldību vēlēšanās no atzītas agresorvalsts vai naidīgas ārvalsts pilsoņu puses var apdraudēt Igaunijas nacionālo drošību un citas konstitucionālās pamatvērtības," rakstīja likumprojekta autori.

Papildu apsvērums šādam solim bija vietējām padomēm piešķirtā loma Igaunijas prezidenta ievēlēšanā. Proti, ja Igaunijas parlamenta Rīgikogu  trīs balsošanas kārtās prezidents netiek ievēlēts pārliecinoši, tiek rīkota vēlēšanu kolēģija, ko veido reģionu pārstāvji, tostarp vēlētāji no pašvaldību padomēm.

Pašvaldību vēlēšanas Igaunijā notiek reizi četros gados, un nākamās notiks 2025. gada rudenī. Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi tajās varēs piedalīties kā ierasts.

Igaunijas tieslietu ministrs Kalle Lānets atzina, ka daži ar piedāvāto likumprojektu saistītie strīdīgie jautājumi galu galā varētu būt jārisina Igaunijas Augstākajā tiesā.

Tomēr iepriekš minētais likumprojekta rosinājums ir balstīts uz Augstākās tiesas krimināllietu kolēģijas lēmumiem, kuros cita starpā ir noteikts, ka pamattiesības "izņēmuma kārtā var ierobežot, lai aizsargātu citas pamattiesības vai konstitucionālo vērtību".

KONTEKSTS:

Gan Igaunijas parlaments, gan Eiropas Parlaments ir pasludinājis Krievijas pilna apmēra iebrukumu Ukrainā, kas sākās 2022. gada 24. februārī, par agresijas karu, savukārt Krievija un tās sabiedrotā Baltkrievija ir pasludinātas par agresorvalstīm.