ASV maksimāli ātri cenšas piegādāt papildu bruņojumu Ukrainai un apmācīt ukraiņu karavīrus, lai varētu uzsākt ilgi gaidīto pavasara ofensīvu.
Krievijai var pietrūkt jaudas Bahmutas ieņemšanai
ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi ir nākuši klajā ar jaunāko vērtējumu par notiekošo frontē Ukrainā. Viņi secina, ka Krievijas spēku uzbrukumu temps ir samazinājies, salīdzinot ar iepriekšējām nedēļām.
Analītiķi norāda, ka Krievijas armijai ir izdevies gūt nelielus taktiskos panākumus frontes sektorā Luhanskas apgabalā. Savukārt Ukrainas karaspēkam ir izdevušies atsevišķi sekmīgi pretuzbrukumi, kuru rezultātā ir atkarota daļa teritorijas Luhanskas apgabalā.
Jau aptuveni septiņus mēnešus Krievijas spēki privātā algotņu grupējuma "Vagner" vadībā cenšas sagrābt Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā. Taču Ukrainas armija pašaizliedzīgi aizsargā pilsētu.
"Kara izpētes institūta" analītiķi spriež, ka krievu ofensīva Bahmutā tuvojas kulminācijai. Visticamāk, ka "Vagner" nesenie panākumi uz ziemeļiem no Bahmutas ir prasījuši tik lielus dzīvā spēka un bruņojuma zaudējumus, ka grupējumam nepietiks jaudas, lai tuvākajā laikā spētu pilnībā aplenktu pilsētu vai gūt nozīmīgus panākumus cīņās par pilsētas rajoniem.
ASV atbalsta Zelenska lēmumus
Ik pa brīdim izskan viedoklis, ka Ukrainas spēkiem būtu jāatkāpjas no Bahmutas, lai pārgrupētos. ASV aizsardzības sekretārs Loids Ostins sacīja, ka lēmums par to, vai turpināt cīņu par Bahmutu vai atkāpties, būtu jāpieņem tikai un vienīgi Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim.
"Ja Zelenskis kādā brīdī dotu pavēli savam karaspēkam mainīt pozīciju, tad tas nenozīmētu, ka karš ir zaudēts. Tas varētu nozīmēt, ka viņš mēģina saglabāt priekšrocības," uzskata Ostins.
"Bet to, vai Ukrainas spēki paliks vai nepaliks Bahmutā un cik ilgi tie tur paliks, izlems prezidents Zelenskis un neviens cits. Savukārt mūsu pienākums ir pārliecināties, ka mēs viņu atbalstām jebkurā lēmumā, ko viņš pieņems attiecībā uz karadarbību," sacīja Ostins.
Krievija cietusi lielus zaudējumus pie Vuhledaras
Sīvas cīņas turpinās arī pie Vuhledaras pilsētas Doneckas apgabalā. Krievijas karaspēks intensīvi uzbrūk pilsētai ar dzīvo spēku un artilēriju, taču bez īpašām sekmēm.
Ukrainas Aizsardzības ministrija otrdien ziņoja, ka četru dienu laikā pie Vuhledaras krituši 377 no uzbrukumos iesaistītajiem 434 krievu karavīriem. Tas nozīmē, ka izdzīvot spēja tikai aptuveni 13% iebrucēju.
Viens no iemesliem, kāpēc Krievija šajā frontes sektorā piedzīvo tik lielus dzīvā spēka zaudējumus, ir tas, ka ukraiņi ir sekmīgi izmantojuši tālvadības pretbruņu mīnu sistēmas, kas izkaisa lādiņus līdz pat 17 kilometru attālumā.
Ukrainas ofensīva varētu sākties maijā
Izdevums "Politico", atsaucoties uz vairākām ASV augsta līmeņa amatpersonām, vēsta, ka ilgi gaidītā Ukrainas karaspēka pavasara ofensīva varētu sākties maijā. Tāpēc ASV cenšas pēc iespējas ātrāk sagādāt Ukrainai nepieciešamo bruņutehniku un īsākā laikā pabeigt ukraiņu karavīru apmācību.
Izdevums arī raksta, ka ir divi varianti, kāda varētu būt Ukrainas spēku ofensīva. Pirmais variants varētu būt karaspēka virzīšanās no Hersonas apgabala uz Krimas pussalu, bet otrais scenārijs paredzot doties no ziemeļiem uz austrumiem, bet pēc tam uz dienvidiem, lai nogrieztu sauszemes savienojumu ar Krimu.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt iebrukumu Ukrainā, apgalvojot, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu.
Krievija sāka ar raķetēm regulāri apšaudīt Ukrainas pilsētas, lai atstātu ukraiņus bez elektrības un siltuma, savukārt jau kopš vasaras nogales smagas cīņas notiek pie Bahmutas, kas kļuva par vienu no galvenajiem krievu uzbrucēju mērķiem.
