Palestīniešu aktīvisti: Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu – «Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?»

"Ir ļoti nomācoši, kad saka: "Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?" Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: "Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?" Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?" sarunā ar Latvijas Radio norādīja palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas "MIFTAH" pārstāve Džohara Bakera. Viņa kopā ar savu kolēģi Hadīdžu Ibrahimu stāstīja par dažādiem sabiedrībā izplatītiem uzskatiem par Gazas joslu un palestīniešiem, kā arī skaidroja palestīniešu nostāju šajos jautājumos.

Jau vairāk nekā septiņus mēnešus palestīniešu apdzīvotajā Gazas joslā notiek Izraēlas karš pret teroristisko grupējumu "Hamās", kas pērnā gada 7. oktobrī sarīkoja slaktiņu Izraēlā, nogalinot 1200 cilvēku. Izraēlas atbildes militārais iebrukums palestīniešu teritorijā izvērties ļoti asiņains un vairojis starptautiskās sabiedrības neapmierinātību ar veidu, kādā Izraēla īsteno militārās operācijas pret "Hamās". Savukārt Dienvidāfrika vērsusies Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Starptautiskajā tiesā, apsūdzot Izraēlu palestīniešu genocīdā Gazas joslā. Arī neatkarīgās palestīniešu pilsoniskās sabiedrības organizācijas "MIFTAH" pārstāvji, kas šonedēļ viesojās Rīgā, šādi vērtē Izraēlas militāro operāciju Gazas joslā.

Ar divām Palestīnas nevalstiskās organizācijas pārstāvēm – Hadīdžu Ibrahimu un Džoharu Bakeru – aprunājās Latvijas Radio žurnālists Rustams Šukurovs.

Palestīniešu aktīvisti: Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu – «Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?»
00:00 / 11:24
Lejuplādēt

Rustams Šukurovs: Jūs pārstāvat Palestīnas nevalstisko organizāciju"MIFTAH", kas tulkojumā no arābu valodas nozīmē "atslēga". Ar ko tieši nodarbojas jūsu organizācija, kādi ir tās mērķi, un kāpēc jūs apmeklējat Latviju?

Džohara Bakera: Mēs esam daļa no Palestīnas interešu aizstāvības komandas un ceļojam uz dažādām valstīm, lai izplatītu palestīniešu vēstījumu un veicinātu palestīniešu tiesības, un pieprasītu atbildību no Izraēlas par tās noziegumiem. Arī Latvijā, kā arī citās Baltijas valstīs, kuras esam apmeklējušas.

Mēs uzskatām, ka mums ir jāsniedz savs vēstījums šajā reģionā, jo mēs zinām, ka šeit Izraēlas naratīvs ir vairāk izplatīts. Un tas ir kaut kas, ko mēs vēlētos mainīt, it īpaši šobrīd – genocīda laikā.

No vienas puses, mēs nodarbojamies ar aizstāvību sabiedrības līmenī un tāpēc mēs runājam publiskos pasākumos. No otras puses – darbojamies arī diplomātu un likumdevēju līmenī. Mēs runājam ar cilvēkiem ministrijās, runājam ar diplomātiem, lai virzītu pārmaiņas likumdevēja līmenī.

Zinu, ka Rīgā jums bija tikšanās ar Latvijas parlamenta jeb Saeimas deputātiem. Kādas sajūtas jums radās pēc sarunas ar Latvijas likumdevējiem?

Džohara Bakera: Es domāju, ka kopumā cilvēki, ar kuriem esam tikušies, saprot, kas notiek, bet viņi arī mums paskaidroja, ka Latvijas sabiedrība, pirmkārt, ir nepietiekami zinoša par notiekošo. Daudzi cilvēki nekad nav pat satikuši palestīnieti, tāpēc viņiem nav izveidojies priekšstats par viņiem. Un otrkārt, mediji ļoti neobjektīvi vērtē Izraēlas naratīvus. Un tāpēc tas ir tas, ko viņi zina un pieņem. Un mēs cenšamies panākt, lai šis naratīvs mainītos.

Hadīdža Ibrahima: Piebildīšu, ka daudzi no šiem cilvēkiem, ar kuriem esam tikušies, izteica līdzjūtību, jo viņi saprot, kas notiek. Bet mēs viņiem sakām: "Mēs nevēlamies jūsu līdzjūtību, mēs vēlamies jūsu rīcību". Jo genocīds Gazā notiek jau septiņus mēnešus, un starptautiskā sabiedrība neko nedara, lai to apturētu. Tā tikai izsakās, ka ir skumji, ka ir nogalināti 35 000 palestīniešu, bet tie ir tikai vārdi. Tāpēc mēs šeit atbraucām ar konkrētiem priekšlikumiem, lai panāktu rīcību.

Runājot par Gazas joslā nogalināto cilvēku skaitu, pastāv viedoklis, ka "Hamās" kontrolētās Gazas Veselības ministrijas sniegtajiem datiem par upuriem nevajadzētu uzticēties. Kāda būtu jūsu atbilde uz šo apgalvojumu?

Džohara Bakera: Pirmkārt, tā ir Veselības ministrija, kas darbojas arī Rietumkrastā. Dati iet caur abām iestādēm. Otrkārt, izskanējušais apgalvojums, ka tie ir "Hamās" skaitļi, tātad tie ir meli - dehumanizē un ļoti demoralizē palestīniešus. Ir smieklīgi, ka palestīniešiem, kuri piedzīvo faktisku genocīdu, ir jāpierāda, ka viņi tiek nogalināti. Tas ir kaut kas, kam nav jānotiek. Tas ļoti atgādina citus laikus vēsturē, kad kaut kas līdzīgs notika, un cilvēki pret to bija iestājušies. Un tas ar mums notiek šodien. Man šķiet, ka būtu jāuzklausa cilvēki, kas tiek nogalināti. Šis ir pirmais tiešraides genocīds vēsturē. Mums pat nav jāsaka... Viss, kas jums jādara, ir jāredz sievietes, bērni un vīrieši, kas atrodas zem drupām un tiek no tām pa gabaliem izvilkti. Turklāt dzimšanas un miršanas reģistrs iet caur Izraēlu, jo tā ir okupācijas vara. Tāpēc ar šiem skaitļiem nevar "spēlēties".

Hadīdža Ibrahima: Genocīda agrajā stadijā šis jautājums izskanēja no ASV puses. Un, atbildot uz to, Veselības ministrija publiskoja Gazas joslā nogalināto palestīniešu vārdus un ID numurus. Viņu ziņotie skaitļi atspoguļo slimnīcās fiksētos nāves gadījumus.

Taču mēs zinām, ka nāves gadījumu skaits ir daudz lielāks, jo joprojām tūkstošiem palestīniešu atrodas zem gruvešiem… ir palestīnieši, kuri tika nogalināti un netika nogādāti līdz slimnīcai, tāpēc viņu nāve nav reģistrēta.

Tātad skaitļi ir vēl lielāki.

Nesen Izraēlas armija sākusi ierobežota mēroga militārās operācijas Gazas joslas dienvidu pilsētā Rafahā. Kā, jūsuprāt, šīs operācijas ietekmēs pilsētā patvērušos palestīniešus humanitāro apstākļu kontekstā?

Džohara Bakera: Pirmkārt, viņi nonāks vēl postošākā situācijā. Runa ir par sauszemes ofensīvu – tas, ko cilvēki apspriež. Bet kopš šī genocīda sākuma Izraēla ir bombardējusi visu Gazas joslas teritoriju, tostarp Rafahu. Tātad pat pēc tam, kad palestīnieši bija spiesti doties uz Rafahu, un viņi ir dzīvojuši nometnēs visnelabvēlīgākajos apstākļos, viņi tika bombardēti.

Izraēla nav pārtraukusi savus gaisa uzbrukumus no pirmās dienas. Tātad visi šie izteikumi, ka tas ir ierobežots [mērogs] vai viņi nebombardēs... Gazā nav drošas vietas, un tas ir pierādīts fakts. Bet, ja sauszemes spēki ieies tur, kur palestīniešiem nav kur iet, tas būs vēl lielāks slaktiņš.

Mēs redzam, ka tas notiek jau septiņus mēnešus un neviens nav bijis gatavs apturēt Izraēlu. Lai gan starptautiskā sabiedrība — ANO, Starptautiskā tiesa, Starptautiskā krimināltiesa — uz to noskatās, taču nav politiskās gribas to apturēt. Un tas ir tas, kas mums jāpanāk. Mums ir jāpanāk, ka Izraēlai tiek piemērotas sankcijas. Mums ir jāpanāk, ka valstis nepārdod ieročus Izraēlai. Jo tas, kas notiek, burtiski ir nācijas iznīcināšana.

Vai jūsuprāt pastāv reāla iespēja, ka starp "Hamās" un Izraēlu tiks panākta vienošanās par pagaidu pamieru un uguns pārtraukšanu. Vai tomēr pagaidām uz to var necerēt?

Džohara Bakera: Godīgi sakot... tikai pirms dažām dienām "Hamās" pieņēma pamiera nosacījumus, bet Izraēla atteikusies to darīt. Tātad ir ļoti skaidrs, ka Izraēlas mērķis nav panākt pamieru, pat ne atbrīvot savus ķīlniekus. Jo kara sākumā "Hamās" izvirzīja... viņi bija gatavi atbrīvot ķīlniekus apmaiņā pret palestīniešu ķīlniekiem, kuri gadiem ilgi tiek turēti Izraēlas cietumos un par kuriem neviens nerunā.

Taču mēs zinām, ka Benjaminam Netanjahu un viņa kara kabinetam ir citi mērķi, proti, iznīcināt Gazas joslu. Un viņi to ir teikuši. Tie nav mani vārdi. Izraēlas līderi ir nākuši klajā ar izteikumiem, kas aicina uz genocīdu un viņu nolūks ir bijis skaidrs jau no pirmās dienas.

Mēs ceram nevis uz to, ka Izraēla piekritīs pamieram, bet gan uz to, ka pasaule spers soļus un darīs to, kas ir pareizi. Un mēs esam redzējuši, ka valstis spēj to darīt.

Mēs esam redzējuši, kā pret Krieviju ļoti ātri tika piemērotas sankcijas, bet mēs neesam redzējuši šādu rīcību attiecībā uz Izraēlu. Tātad mūsu cerība un mūsu pūles ir vērstas uz to, lai starptautiskā sabiedrība darītu to, kas tai būtu paredzēts darīt.

Kopš Izraēla sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus, kā arī sauszemes operāciju pret "Hamās" Gazas joslā, izskan viedokļi, ka Ēģiptei, kas robežojas ar Gazas joslu, būtu jāuzņem palestīniešu bēgļi. Ēģiptes varasiestādes nepiekrīt šādai notikumu attīstībai. Ir zināms, ka arī lielākā Gazas joslas iedzīvotāju daļa nevēlas pamest šo teritoriju. Vai jūs varētu izstāstīt, ar ko tas izskaidrojams?

Džohara Bakera: Jo palestīnieši ir bijuši līdzīgā situācijā jau agrāk. Palestīnieši tika pārvietoti no savām mājām 1948. gadā. Izraēlas kaujinieki viņus izraidīja, un viņiem tika liegta iespēja atgriezties. Un palestīnieši joprojām uzstāj uz savām atgriešanās tiesībām. Gazā... mēs nevēlamies to pamest.

Ir arī ļoti nomācoši, kad saka: "Kāpēc viņi nedodas kaut kur citur?" Šīs ir viņu mājas! Vai jums būtu pieņemami, ja kāds teiktu: "Kāpēc gan tev nebraukt uz Igauniju vai Lietuvu?" Kāpēc? Kāpēc mums vajadzētu kaut kur doties?

Šīs ir mūsu mājas, un mums ir visas tiesības te palikt. Tāpēc mēs cenšamies mainīt šo naratīvu. Tā vietā, lai jautātu, kāpēc palestīnieši nedodas kaut kur citur un kāpēc Ēģipte neatver viņiem robežu, vaicājiet, kāpēc Izraēla viņus bombardē? Kāpēc Izraēla zog viņu zemi? Kāpēc Izraēla drīkstēja uzturēt nelegālo okupāciju 76 gadu garumā?

Šie ir jautājumi, kas ir jāuzdod. Un palestīnieši ir jāuztver kā cilvēki ar pamattiesībām tāpat kā visi citi cilvēki. Ja cilvēki uz šo raudzītos šādi, viņi neuzdotu šo jautājumu. Mums ir tiesības uz savu zemi. Tas ir tik vienkārši!

Vairākās rietumvalstīs un to universitātēs notikuši plaši protesti pret karu Gazas joslā. Nereti protestu pretinieki, izmantojot sociālo tīklu platformas, apsūdzēja demonstrantus teroristiskās organizācijas "Hamās" atbalstā. Arī Latvijā nesen notika gājiens palestīniešu atbalstam, ko organizēja kustība "Par brīvu Palestīnu" un kas arī saņēma savu apsūdzību devu. Kā jūs vērtējat šādus izteikumus?

Džohara Bakera: Tā ir daļa no propagandas kara. Un visa šī lieta: "Ak, tu esi "Hamās" atbalstītājs"... Cilvēki iestājas par palestīniešiem, viņu tiesībām un par genocīda izbeigšanu. Tas ir tikai veids, kā novērst uzmanību no tā. Tas būtībā ir "gazlaitings" (psiholoģiskas manipulācijas veids, kurā cilvēks mēģina sēt šaubas konkrēta indivīda vai grupas locekļos, liekot viņiem apšaubīt viņu pašu atmiņu, uztveri un saprātu – red.). Un pie tam, lai attaisnotu Izraēlu par šī genocīda turpināšanu.

Ikviens, kas iestājas par Palestīnu, iestājas par vispārējām cilvēktiesībām, iestājas par brīvību visiem. Un es ceru, ka viņi nenobīsies šādas retorikas vai šāda veida propagandas dēļ. 

Tāpat nereti Palestīnu atbalstoši protestētāji tiek apsūdzēti antisemītismā, jo īpaši, ja protestos tiek izteikts tāds sauklis, kā "No upes līdz jūrai Palestīna būs brīva". Vai jūsuprāt šis sauklis ir antisemītisks?

Džohara Bakera: Tas nemaz nav antisemītisks. Palestīniešiem nav pretenziju pret ebrejiem vai jūdaismu. Mums viņi ir tādi paši kā visi citi – musulmaņi, kristieši, budisti, ateisti – tam nav nozīmes. Kad mēs izsakāmies par brīvu Palestīnu no upes līdz jūrai, mēs neaicinām uz cilvēku iznīcināšanu.

Ir ļoti smieklīgi, ka tas ir kļuvis par strīdīgu jautājumu, kad Gazā notiek reāla iznīcināšana. Man tas liekas tik dīvaini, bet, atbildot uz jūsu jautājumu...

Kad palestīnieši izmanto saukli par brīvu Palestīnu no upes līdz jūrai, mēs runājam par tās sistēmas izjaukšanu, kas apspiež un okupē palestīniešus.

Tāpat kā cilvēki runāja par aparteīda izjaukšanu Dienvidāfrikā. Tas nenozīmēja, ka viņi gribēja nogalināt visus baltādainus cilvēkus. Tas nozīmē, ka sistēma, kas apspiež cilvēkus, ir jālikvidē un visiem ir jābūt vienādām tiesībām – politiskām un pilsoniskām tiesībām – zemē, kurā viņi dzīvo.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti