Balsošanā armēņu anklāva likumdevēju sapulcē piedalījās 23 deputāti. 22 balsoja "par", viens - "pret".
Šahramanjans bija vienīgais kandidāts.
Līdzšinējais Kalnu Karabahas prezidents Araiks Harutjunjans, kas reģionu vadīja kopš 2020. gada marta, 1. septembrī paziņoja par atkāpšanos.
Harutjunjans atzina, ka zaudējums 2020. gadā karā ar Azerbaidžānu, kā arī grūtības, kas radušās pēc tam, būtiski samazinājušas iedzīvotāju uzticību reģiona vadībai.
Šahramanjans no 2021. līdz 2023. gadam ieņēma Kalnu Karabahas Drošības padomes sekretāra vietnieka un prezidenta galvenā padomnieka amatus.
Kopš 16. janvāra viņš bija Drošības padomes sekretārs, bet 31. augustā tika iecelts valdības vadītāja amatā.
45 gadus vecajam Šahramanjanam ir ģenerālmajora pakāpe.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par Azerbaidžānas sastāvdaļu, un neviena valsts nav atzinusi šī reģiona neatkarību.
2020. gadā uzliesmojusī karadarbība Armēnijas un Azerbaidžānas starpā, kas ilga sešas nedēļas, beidzās, kad abas valstis ar Krievijas starpniecību noslēdza vienošanos par uguns pārtraukšanu.
Saskaņā ar vienošanos armēņi zaudēja daļu Kalnu Karabahas pamatteritorijas, kā arī visus tā dēvētās drošības buferzonas rajonus, kas kopš 90. gadiem atradās armēņu kontrolē.
Neskatoties uz Armēnijas un Azerbaidžānas miera sarunām ASV un Eiropas Savienības (ES) paspārnē, uz abu valstu robežas bieži notiek sadursmes.
