Abiem kandidātiem kopīgā ir vairāk nekā atšķirīgā, it sevišķi ārpolitikas jautājumos. Abi ir bijuši ārlietu ministra amatā, abiem ir stingra nostāja pret Somijas lielo un agresīvo kaimiņu Krieviju, abi uzsver nepieciešamību atbalstīt Ukrainu.
Gaidāma sīva cīņa
Šis fakts nav palicis nepamanīts Krievijas propagandas medijiem, kas žēlojas, ka Somijas prezidenta vēlēšanās par uzvaru cīnīsies divi "pretkrieviski" politiķi.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka pašlaik vadībā izvirzījies ekspremjers Stubs, kurš pārstāv centriski labējo Nacionālās koalīcijas partiju.
Viņa sāncensis ir Hāvisto, kurš iepriekš – 2012. un 2018. gadā – kandidēja uz prezidenta amatu, pārstāvot Zaļo partiju, bet šoreiz nolēmis kandidēt kā neatkarīgais kandidāts, bez partijas piederības.
Līdzīgi kā pirmajā kārtā pirms divām nedēļam, arī šoreiz bijusi augsta vēlētāju aktivitāte iepriekšējā balsošanā, turklāt aptaujas liecina, ka cīņa būs saspringta.
Iepriekšējā balsošanā nobalsojuši jau gandrīz 46% balsstiesīgo, bet svētdien vēlēšanu iecirkņi būs atvērti no pulksten 9 līdz 20.
Pirmajā vēlēšanu kārtā Stubs ieguva 27,2% balsu, pārspējot Hāvisto, kurš ar 25,8% ieņēma otro vietu. Trešajā vietā ar 19% ierindojās galēji labējā spārna kandidāts Jusi Halla-aho. Tā kā ne Stubs, ne Hāvisto nesasniedza 50 procentu atbalsta slieksni, kas būtu nepieciešams uzvarai pirmajā kārtā, rezultāts izšķirsies otrajā kārtā svētdien.
Abiem ir liela pieredze ārpolitikā
Visu priekšvēlēšanu kampaņas laiku favorīta lomā bijis 55 gadus vecais Stubs, tomēr pēdējā laikā starpība starp viņu un Hāvisto ir samazinājusies.
Somijas sabiedriskā medija "Yle" pasūtītā aptauja rāda, ka par Stubu gatavojas balsot 54% respondentu, bet Hāvisto varētu saņemt 46% balsu.
Iepriekš starpība starp abiem kandidātiem bija lielāka, 14 procentpunkti un vairāk.
Analītiķi pauduši, ka pēdējās kampaņas dienās sāncensība būs arvien spraigāka, jo abi cer iegūt to labējo vēlētāju uzticību, kas līdz šim atbalstīja Jusi Halla-aho.
Somijas prezidents ieņem vadošu lomu ārpolitikā, un abi kandidāti šajā jomā plaši pazīstami. Abi bijuši ārlietu ministri, Stubs bijis arī Somijas premjerministrs un Eiropas Parlamenta deputāts. Savukārt Hāvisto spēlēja nozīmīgu lomu procesā, kad Somija pērn pievienojās NATO.
Satraukums par konfliktiem
Pēdējā laikā starp abiem kandidātiem bijušas domstarpības jautājumā par to, vai Somijā varētu izvietot NATO valstu rīcībā esošos kodolieročus. Stubs sliecas atbalstīt šādu soli, bet Hāvisto ir pret.
"Tas, ko mēs šobrīd novērojam, ir dažāda veida konfliktu pieaugums. Krievija uzbrūk Ukrainai, "Hamās" uzbrūk Izraēlai un Izraēla pretojas. Mēs redzam, ka vietēju un reģionālu konfliktu izcelšanos," norāda Stubs.
"Viens no nākamā Somijas prezidenta galvenajiem uzdevumiem ir strādāt, cik vien viņš var pie miera starpniecības. Es pats palīdzēju vienoties par mieru karā Gruzijā 2008. gadā, Peka pats ir piedalījies daudzās miera sarunās," norāda Stubs.
"Ļoti bieži diplomātija notiek slepenībā, kā zināms, ne presē, ne medijos par to nelasām, bet beidzot rezultāti, cerams, nāks klajā. Un abi šie konflikti ir ļoti būtiski Somijas drošībai," secina Hāvisto.
Tiek apspriesta arī Hāvisto seksuālā orientācija
65 gadus vecais Hāvisto paudis pārsteigumu, ka priekšvēlēšanu kampaņā par apspriestu jautājumu kļuvusi arī viņa seksuālā orientācija. Hāvisto ir homoseksuāls; viņš jau vairāk nekā 20 gadu dzīvo partnerattiecībās ar ekvadorieti Antonio Floresu, ar kuru savulaik iepazinies Kolumbijā.
Hāvisto seksuālā orientācija somiem nebija nekāds noslēpums, tādēļ viņš paudis izbrīnu, kāpēc žurnālisti šo jautājumu centušies aktualizēt priekšvēlēšanu kampaņas laikā.
Taču aptaujas rāda, ka daļai somu varētu būtu iebildumi pret homoseksuālu politiķi valsts galvas amatā.
Ja Hāvisto uzvarēs prezidenta vēlēšanās, viņš kļūs par otro atklāti homoseksuālo valsts galvu Eiropā, līdz ar Latvijas prezidentu Edgaru Rinkēviču.
