Izraēlas armijas pārstāvis Daniels Hagari informēja, ka līdz šim uzbrukts vairāk nekā 14 tūkstošiem mērķu Gazas joslā. Ir panākumi, bet karš vēl būšot ilgs.
Tūkstošiem palestīniešu pamet Gazas ziemeļu daļu
Izraēlas armija vairākās vietās Gazas joslā trešdien īstenojusi četru stundu humāno pauzi. Reģions arī piedzīvojis mazāko uzlidojumu skaitu kopš 7. oktobra. Tas mudinājis tūkstošiem palestīniešu pamest karadarbības zonas.
Cilvēki galvenokārt pamet Gazas joslas ziemeļus un centrālo daļu. Rīta agrumā šie rajoni vēl tika apšaudīti, bet no desmitiem rītā pēc vietējā laika apšaudes tika pārtrauktas. Sākotnēji šie pārtraukumi bija domāti, lai iedzīvotāji varētu pēc iespējas drošāk sagādāt sev ūdeni un pārtiku. Taču vēlāk Izraēlas armija nolēma nodrošināt evakuācijas ceļus uz Gazas joslas dienvidiem.
Trešdien evakuēties gribētāju skaits bija tik liels, ka uguns pārtraukšana šajos koridoros par stundu tika pagarināta. Arī otrdien notika līdzīgu evakuācijas koridoru nodrošināšana, un, pēc raidsabiedrības BBC datiem, no Gazas joslas ziemeļu un centrālajiem rajoniem evakuējās vismaz 15 000 iedzīvotāju. BBC ziņo, ka šīsdienas evakuēto iedzīvotāju skaits vēl nav zināms, taču tas bijis lielāks nekā otrdien.
Izraēlas armija virzās dziļāk Gazas pilsētas iekšienē
Pirms vairākām dienām tika ziņots par Gazas pilsētas aplenkšanu Gazas joslas ziemeļu daļā. Taču tagad Izraēlas amatpersonu un militārpersonu paziņojumi liecina par to, ka armija virzās dziļāk pilsētas iekšienē.
"Gazas pilsēta ir ielenkta. Mēs darbojamies tās iekšienē, un katru stundu un katru dienu pastiprinām spiedienu uz "Hamās". Līdz šim esam iznīcinājuši tūkstošiem teroristu. Uz zemes un zem tās," sacīja Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu.
Arī Izraēlas aizsardzības ministrs Joavs Galants apstiprinājis, ka armijas vienības atrodas Gazas sirdī un ka Izraēlas aizsardzības spēki "iebruka" pilsētā no ziemeļiem un dienvidiem, sadarbojoties ar sauszemes, gaisa un jūras karaspēkam.
Galants norādīja, ka "Hamās" līderis atrodoties aplenktā bunkurā, bet neprecizēja, kur tas atrodas.
Ģenerālmajors Jakovs Amidrors – bijušais Izraēlas Aizsardzības spēku komandieris un nacionālās drošības padomnieks – iepriekš atzinis, ka cīņa pret "Hamās" būs smaga. Ģenerālmajors izteicies, ka "Hamās" būs izlikuši pilsētā slazdus un improvizētas sprādzienbīstamas ierīces. Izraēlas izaicinājums būs cīņas blīvi apdzīvotās pilsētas teritorijās. Lai gan daudzi civiliedzīvotāji ir aizbēguši, simtiem tūkstošu cilvēku joprojām ir palikuši Gazas ziemeļos, tostarp Gazas pilsētā.
Izraēlas militārais eksperts Jākovs Katcs norādījis, ka Izraēlas karaspēks izvairīsies iekļūt tuneļos, ja vien tas nebūs nepieciešams, jo īpaši tāpēc, ka "Hamās" tos labāk pazīst. Tā vietā tuneļi tiks iznīcināti, izmantojot sprāgstvielas.
Palestīniešu pārstāvji arī informē, ka Izraēla vakar veikusi divus gaisa triecienus pa pilsētām Gazas joslas dienvidu daļā un nogalināti 23 cilvēki. Vienlaikus turpinās diskusijas par iespējamo pamieru un Gazas joslas nākotni.
Netanjahu atkārtoti paziņojis, ka operāciju neapturēs, līdz grupējums neatbrīvos visus nolaupītos Izraēlas pilsoņus.
"Nebūs pamiera bez mūsu ķīlnieku atgriešanas. Es vēršos pie ķīlnieku ģimenēm, kuras atrodas šajā nepārtrauktajā murgā. Es vēlos, lai jūs zinātu, ka mēs darbojamies visos veidos, visās frontēs, lai atgrieztu mājās jūsu mīļos. Militārā operācija ir būtiska šo centienu sastāvdaļa," pauda Netanjahu.
Turpinās diskusijas par Gazas joslas nākotni
Tikmēr Amerikas Savienoto Valstu (ASV) prezidents Džo Baidens apstiprinājis, ka lūdzis Netanjahu uz brīdi apturēt kaujas Gazas joslā, lai sniegtu humāno palīdzību iedzīvotājiem. Savukārt ASV departamenta pārstāvis norādīja, ka Vašingtona iebilst pret Izraēlas īstenotu Gazas joslas ilgtermiņa okupāciju. ASV piekrīt tam, ka nevar notikt atgriešanās pie 6. oktobra "status quo", proti, stāvokļa Gazas joslā, kāds tas bija pirms "Hamās" iebrukuma.
Diskusiju norisi par Gazas joslas nākotni apstiprināja arī Baltā nama pārstāvis Džons Kērbijs.
"Mums ir aktīvas diskusijas ar mūsu Izraēlas kolēģiem par to, kādai vajadzētu izskatīties Gazas joslai pēc konflikta. Prezidents saglabā savu nostāju, ka Izraēlas spēku atkārtota okupācija nav pareiza rīcība. Bet mums ir sarunas par to, kādai vajadzētu izskatīties videi pēc konflikta un kādai ir jābūt pārvaldībai Gazā. Viena lieta, par ko ir absolūta pārliecība ir tā, ka "Hamās" nevar būt daļa no šī. Mēs nevaram atgriezties 7. oktobrī," teica Kērbijs.
Tajā pašā laikā nav skaidrības par to, kas pēc kara notiks ar Gazas joslu.
Izraēlas premjers Benjamins Netanjahu nesen intervijā izteicās, ka Izraēla pēc kara uzņemsies "vispārēju atbildību" par Gazas joslas drošību. Stratēģisko lietu ministrs Rons Dermers intervijā raidsabiedrībai BBC sacīja, ka Netanjahu ar savu teikto domājis,
ka vispārēja atbildības uzņemšanās nodrošinās – Gazas josla joprojām ir demilitarizēts apgabals un ka Izraēlas aizsardzības spēki tur veiktu drošības operācijas, lai cīnītos pret jebkuriem jauniem terorisma draudiem.
Bet viņš teica, ka Izraēla atkārtoti neokupēs un nepārvaldīs šo teritoriju.
Aptauja: Sabiedrība neizprot valdības mērķus Gazā
Izraēlā arī veikta jauna aptauja, lai noskaidrotu sabiedrības viedokli par karu. Telavivas Universitātes aptauja tika veikta divarpus nedēļas pēc "Hamās" uzbrukumiem un tieši pirms Izraēlas sauszemes operācijas sākuma Gazā.
Aptaujā respondenti augstu novērtēja Izraēlas sabiedrības un Izraēlas aizsardzības spēku sniegumu, taču ļoti zemu novērtējuši valdību un premjeru Benjaminu Netanjahu.
Starp koalīcijas valdības atbalstītājiem un pretiniekiem, kā arī starp valsts ebreju un arābu pilsoņiem atbildes uz dažādiem jautājumiem atšķīrās. Tikai 39% respondentu, kas atbalsta valdību, tai ir piešķīruši labu vai ļoti labu vērtējumu. Respondenti arī pauda neskaidrību par valdības mērķiem Gazā, un 58% atbildēja, ka tie nav skaidri. 63% ebreju pilsoņu teica, ka "Hamās" likvidēšana Gazā ir vissvarīgākais mērķis. Bet tikai 33% norādīja, ka svarīgāka ir ķīlnieku atbrīvošana.
Izraēlas un "Hamās" karu apsprieduši arī G7 ārlietu ministri
Izraēlas un "Hamās" karš tiek apspriests arī G7 ārlietu ministru sanāksmē Japānā. Ministri trešdien apliecināja, ka atbalsta "humānas pauzes un koridorus" Izraēlas un "Hamās" karā, vienlaikus nepaužot aicinājumu uz pamieru.
"Mēs uzsveram nepieciešamību pēc steidzamas rīcības, lai risinātu humāno krīzi Gazā, kas kļūst arvien smagāka. Mēs atbalstām humānās pauzes un koridorus, lai sekmētu steidzami nepieciešamo atbalstu, civilistu pārvietošanos un ķīlnieku atbrīvošanu," kopīgajā paziņojumā pēc sarunām Japānā apliecināja ministri.
Paziņojumā arī norādīts, ka ministri "uzsver Izraēlas tiesības aizsargāt sevi un savu tautu atbilstoši starptautiskajām tiesībām, tai cenšoties nepieļaut, ka atkārtojas" tādi uzbrukumi, kā 7.oktobra "Hamās" uzbrukums Izraēlas dienvidiem.
"Mēs aicinām Irānu atturēties no atbalsta sniegšanas "Hamās" un tālākiem soļiem, kas destabilizētu Tuvos Austrumus, ieskaitot atbalstu Libānas grupējumam "Hizbollāh" un citiem, un izmantot savu ietekmi, lai deeskalētu reģionālās spriedzes," teikts paziņojumā.
ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens, kurš ir ieradies Japānā pēc savas pēdējās vizīšu tūres Tuvajos Austrumos, aicināja G7 runāt par konfliktu "vienā skaidrā balsī".
Avots diplomātiskajās aprindās pēc darba vakariņām sacīja – pastāv "liela vienotība, ka, ņemot vērā humānitāro ārkārtas situāciju Gazā, ir steidzami jāpaplašina humānā palīdzība palestīniešu civiliedzīvotājiem".
Avots piebilda, ka ir notikušas "konstruktīvas viedokļu apmaiņas" par humānās palīdzības pauzēm, kā arī nepieciešamību pēc diskusijām starp G7 un citām reģiona valstīm par Gazas nākotni un par to, kā apturēt konflikta izplatīšanos.
KONTEKSTS:
Palestīniešu islāmistu grupējuma "Hamās" teroristi 7. oktobra rītā veica negaidītu uzbrukumu no Gazas joslas. Slaktiņā tika nogalināti ap 1400 izraēliešu, galvenokārt civiliedzīvotāji.
"Hamās" kaujinieki arī saņēma gūstā vairāk nekā 200 cilvēku un nogādāja Gazas joslā.
Izraēla izsludināja valstī kara stāvokli un sāka plašus gaisa un artilērijas triecienus pret "Hamās" objektiem šī grupējuma pārvaldītajā Gazas joslā. Kaujās iesaistīti arī sauszemes spēki.
Vairākas nedēļas Izraēla arī īstenoja Gazas joslas pilnīgu blokādi, atslēdzot teritorijai elektrības un ūdens padevi. Kopš 21. oktobra Gazā caur Rafahas robežpunktu teritorijas dienvidos no Ēģiptes iebraukušas kravas automašīnas ar starptautisko humāno palīdzību, taču ar to nepietiek, lai palīdzētu visiem Gazas joslas civiliedzīvotājiem. Izraēla aizvien liegusi ievest Gazas joslā ūdens filtrēšanas iekārtas, kā arī degvielu.
