Vietnē "Telegram" Zelenskis informēja, ka Čūsku salā ir godinājis tos varoņus, kas atdeva savu dzīvību kaujā par salu.
"500 dienas visaptveroša kara. Čūsku sala. Brīvās Ukrainas brīvā sala. Pateicos visiem, kuri šeit stāvēja pretī okupantiem," rakstīja Ukrainas prezidents.
"Godinājām to varoņu piemiņu, kuri atdeva savu dzīvību šajā kaujā, kas ir viena no nozīmīgākajām visaptverošā kara laikā," piebilda Zelenskis.
Videoierakstā redzams, ka Zelenskis motorlaivā Čūsku salā ierodas kopā ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāju Andriju Jermaku un ukraiņu karavīriem. Zelenskis un Jermaks kopā ar karavīriem nolika ziedus pie kritušo karavīru memoriāla.
"Šajā uzvaras vietā par šīm 500 diennaktīm es vēlos pateikties katram mūsu karavīram. Tie ir mūsu Bruņotie spēki, mūsu izlūki, Nacionālā gvarde, mūsu robežsargi, Ukrainas Drošības dienests, Nacionālā policija, mūsu sakarnieki, mūsu tauta," uzskaitīja Zelenskis.
"Es pateicos ikvienam, kas cīnās par Ukrainu. Un lai brīvība, kuru Ukrainai vēlējās visi mūsu varoņi un kura mums pašlaik jāizcīna, tiek veltīta tiem, kuri atdeva dzīvību Ukrainas dēļ. Mēs noteikti uzvarēsim. Slava Ukrainai!" viņš teica.
Kā ziņots, kara pirmajā dienā, pagājušā gada 24. februārī, Krievijas karaspēks sagrāba Ukrainai piederošo Čūsku salu, kas atrodas Melnajā jūrā pie Donavas deltas, un sociālajos tīklos izplatījās audioieraksts, kurā no Krievijas karakuģa izskan aicinājums Ukrainas garnizona karavīriem padoties, bet viņi atsakās to darīt, paziņojot: "Krievu kuģi, ej nah*j!"
Tūlīt pēc kaujas Ukraina paziņoja, ka visi ukraiņu karavīri salā krituši, taču pēc tam izrādījās, ka daļa no viņiem ir nonākuši krievu gūstā. Vēlāk, veicot gūstekņu apmaiņu, Čūsku salas aizstāvji tika atbrīvoti.
Krievu karakuģis pie Čūsku salas bija Krievijas Melnās jūras flotes flagmanis raķešu kreiseris "Moskva", kuru 14. aprīlī Ukrainas armija nogremdēja.
Pērn 30. jūnijā salu ukraiņu spēki atbrīvoja no okupantiem. Maskava apgalvoja, ka atkāpšanās no salas ir "labas gribas žests".
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
