Lielākais baltkrievu emigācijas vilnis uz Lietuvu bija 2020. gadā, pēc valstī notikušajām prezidenta vēlēšanām. Minskā izcēlās lieli protesti pret Lukašenko režīmu, taču drīz pēc tam sekoja masveida cilvēku aizturēšanas un represijas pret mītiņu dalībniekiem.
Šajā laikā Lietuva valstī uzņēma tūkstošiem baltkrievu. Valdība arī centās piesaistīt augsti kvalificētus informācijas tehnoloģiju (IT) speciālistus, vēstīja Lietuvas sabiedriskais medijs LRT. Uz Viļņu pārcēlās virkne Baltkrievijas tehnoloģiju uzņēmumu, ievedot tūkstošiem savu darbinieku.
"Esam aprēķinājuši, ka pēdējā gada laikā, pateicoties pārvietotajiem [Baltkrievijas] uzņēmumiem, no IT sektora vien valsts saņēmusi aptuveni 90 miljonus eiro neto ieņēmumu,"
vērtēja Lietuvas ekonomikas ministra vietnieks Karolis Žemaitis.
Toreiz pie termiņuzturēšanās atļaujām baltkrievi esot tikuši viegli. Tagad, pēc trim gadiem, ir pienācis laiks tās atjaunot, taču pa šo laiku valdošā atmosfēra Lietuvā ir krietni mainījusies.
"Kam pieder Krima?": Baltkrieviem Lietuvā jāaizpilda valsts lojalitātes tests
Baltkrievija ir vienlīdz atbildīga par Krievijas uzbrukumu Ukrainai, tā pauda Lietuvas valdība, tāpēc Baltkrievijas pilsoņiem noteikti ieceļošanas ierobežojumi. Arī vīzu vai termiņuzturēšanos iegūt vairs nav tik vienkārši – tagad pretendentiem ir arī jāaizpilda īpaša anketa, ar kuras palīdzību tiek pārbaudīta baltkrievu lojalitāte pret Lietuvas valsti. Jautājumi tajā ir dažādi, tostarp – kurš ir atbildīgs par karu Ukrainā un kurai valstij pieder Krima.
Lietuvas konservatīvais parlamenta deputāts Laurīns Kaščūns norādīja, ka esot tikai normāli, ka daudzi cilvēki, kuriem iepriekš piešķirta uzturēšanās atļauja, tagad tiek uzskatīti par nevēlamiem valstī:
"Cilvēkiem, kuri sākotnēji ieguva uzturēšanās atļauju Lietuvā, šīs iespējas vairs nav, jo viņi acīmredzot uzskatīja, ka tas ir pastāvīgs risinājums. Nē, tas nav pastāvīgs risinājums. Ja tu ar savu rīcību nespēj pierādīt lojalitāti Lietuvai un kalpo Krievijas interesēm, tad tu nepiederi Lietuvai."
Iemesli termiņuzturēšanās atļaujas atteikumam ir dažādi
Termiņuzturēšanās atļaujas Lietuvā joprojām saņem daudzi baltkrievi – 20 000 tās saņēmuši pēdējo sešu mēnešu laikā. Pieaug arī noraidījumu skaits. Ieteikumi uzturēšanās atļauju atteikt bieži nāk no Lietuvas Valsts drošības departamenta (VSD), kas katru pieteikumu izvērtē individuāli.
"Par iemeslu atteikumam var kalpot arī tas, ja persona kādreiz ir bijusi militārajā dienestā. Gaismā arī nāk dažādi fakti par iesniedzējiem – daži no tiem dienējuši represīvās struktūrās, bijuši to ārštata darbinieki.
Daži, iespējams, iesaistīti provokatīvās darbībās, Tas ir vesels faktoru komplekss," sacīja ārlietu ministra vietnieks Arnolds Abramavičus.
Lēmumu var ietekmēt arī atbildes uz jautājumiem anketā. Daži Baltkrievijas pilsoņi tieši atbild, ka atbalsta Krievijas militāro darbību Ukrainā, vēl kāds uzskata, ka Krima pieder Krievijai, tā medijs noskaidroja Lietuvas Migrācijas departamentā.
Baltkrieviem, kuriem atteiktas uzturēšanās atļaujas, valsts jāpamet mēneša laikā. Ja tiek uzskatīts, ka viņu rīcība kaitē valsts drošībai, viņi no Lietuvas tiek izraidīti nekavējoties.
KONTEKSTS:
Baltkrievijā jau gandrīz 30 gadu valda bijušais sovhoza priekšsēdētājs Aleksandrs Lukašenko, kurš 1994. gadā uzvarēja prezidenta vēlēšanās. Kopš tā laika viņš koncentrējis arvien lielāku varu savās rokās, ierobežojis demokrātiju un apspiedis jebkādu opozīciju.
Nopietnākais pārbaudījums Lukašenko režīmam bija 2020. gadā, kad pēc prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā sākās masu protesti. Par vēlēšanu uzvarētāju tika pasludināts Lukašenko, bet opozīcija apsūdzēja valdošo režīmu vēlēšanu rezultātu viltošanā. Opozīcija par patieso vēlēšanu uzvarētāju uzskata Cihanousku.
Protestu kulminācijas brīdī Baltkrievijas pilsētu ielās izgāja simtiem tūkstošu cilvēku, bet protesti tika ar spēku apspiesti. Daudzi opozīcijas atbalstītāji ir ieslodzīti vai aizbēguši uz ārvalstīm.
