Uzbrukumā pilnībā sagrāva ēkas trešo un ceturto stāvu divās kāpņu telpās. Bojāti aptuveni 60 dzīvokļi un 50 automašīnas, kas atradās pie ēkas.

"Kad lidoja pirmā raķete, bija dūkoņa, mēs jau bijām gatavi doties uz patversmi. Bet tad trāpīja otra raķete un vairs mums nebija laika nekur doties," stāsta Ļvivas iedzīvotāja Hanna.

Ukrainas Gaisa spēki paziņoja, ka iebrucēji uz Ļvivu raidīja desmit spārnotās raķetes "Kaļibr", no kurām septiņas izdevās notriekt. Raķetes trāpījušas arī kritiskās infrastruktūras objektiem.

Lai arī Ļviva atrodas Ukrainas rietumos, tālu no frontes līnijas, un tiek uzskatīta par vienu no drošākajām vietām valstī, tā jau iepriekš ir cietusi Krievijas raidīto raķešu uzbrukumos.

Ļvivas apgabala kara administrācijas vadītājs Maksims Kozickis pēc uzbrukuma paziņoja, ka Krievija turpina teroru pret Ukrainas iedzīvotājiem.

"Šādi "krievu pasaule" ieradās Ļvivā. Esmu ļoti pateicīgs ārkārtas dienestiem, mediķiem un iedzīvotājiem, kuri pēc notikušā steidzās palīgā. Mēs darīsim visu iespējamo, lai izglābtu zem gruvešiem apraktos cilvēkus.

Kā redzat, tad Krievijas galvenais mērķis, protams, ir iznīcināt Ukrainas tautu. Šis ir karš līdz nāvei. Bet mēs uzvarēsim, mēs izturēsim," sacīja Kozickis.

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc Krievijas raķešu uzbrukuma Ļvivai paziņoja, ka Ukraina noteikti visstingrākajā veidā atbildēs uz šo ienaidnieka terora aktu.

Zelenskis ceturtdien ieradās NATO dalībvalstī Bulgārijā, kur tikās ar šīs valsts prezidentu Rumenu Radevu un premjerministru Nikolaju Denkovu.

Vizītes laikā Zelenskis ar Bulgārijas augstākajām amatpersonām apsprieda turpmāko militāro palīdzību Ukrainai, gaidāmo NATO samitu Viļņā, drošības garantijas un Ukrainas piedāvātās "miera formulas" īstenošanu.

Mediji vēsta, ka piektdien Zelenskis ieradīsies Stambulā, lai tiktos ar Turcijas prezidentu Redžepu Tajipu Erdoganu.

Visticamāk, ka abu līderu tikšanās centrālais jautājums būs starptautiskā vienošanās par Ukrainas graudu un citu lauksaimniecības produktu eksportu caur Melno jūru. Vienošanās noslēgsies 17. jūlijā, bet pagaidām nav skaidrs, vai to izdosies pagarināt.

Tikmēr frontē turpinās Ukrainas armijas pretuzbrukumu operācijas. Zelenskis intervijā ASV telekanālam "ABC News" sacījis, ka Ukrainas aizstāvjiem frontē ir izdevies iegūt iniciatīvu, bet viņš neslēpa, ka vēlētos straujāku armijas virzību uz priekšu.

Taču to neļaujot pamatīgi nocietinātās Krievijas aizsardzības pozīcijas un rietumvalstu bruņojuma piegāžu kavēšanās. Zelenskis gan uzsvēra, ka Ukrainas armija frontē nav iestrēgusi un pamazām virzās uz priekšu.

Ukrainas aizsardzības ministra vietniece Hanna Maļara izteikusies, ka Bahmutas virzienā situācija ir ārkārtīgi aktīva un cīņa par iniciatīvu turpinās. Viņa uzsvēra, ka Bahmutā ienaidnieks patiesībā atrodas lamatās. 

"No vienas puses, Krievijas armija kontrolējot lielāko daļu pilsētas, bet Ukrainas armija kontrolē tikai dienvidrietumu daļu. Taču iebrucēji nevar pārvietoties pa pilsētu, jo Ukrainas bruņotie spēki viņiem to neļauj. Viņi faktiski nevar izkļūt no tās, jo arī to Ukrainas bruņotie spēki neļauj. Ukraiņi ap Bahmutu gar flangiem virzās uz priekšu. Ienaidnieks ir spiests palielināt savas rezerves, jo tas negrasās tik viegli atdot savas pozīcijas un neatsakās no uzdevuma sasniegt Doneckas un Luhanskas apgabalu robežas," skaidroja Maļara.

Savukārt saistībā ar vāgneriešu atrašanos Baltkrievijā NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs intervijā izdevumam "Politico" sacīja, ka ir novēroti daži sagatavošanās darbi vāgneriešu uzņemšanai, taču valstī vēl esot ieradies tikai neliels skaits algotņu. "Vagner" algotņi, pēc Stoltenberga teiktā, turpina darboties Āfrikā. Daļa kaujinieku atrodas Ukrainā, bet ne frontes līnijās.