Par aizliegumu valkāt abaijas iepriekš ilgi norisinājās asas debates. Valdības lēmumu kritizēja Francijā mītošie musulmaņi un kreisie politiķi, kuri norādīja uz pilsoņu brīvību ierobežošanu.
Francijā ir aptuveni 45 000 skolu, kurās šodien atgriežas 12 miljoni skolēnu. Izglītības ministrs Gabriēls Atals norādīja, ka varas iestādes identificējušas 513 izglītības iestādes, kurās jauno abaiju valkāšanas aizliegumu varētu neievērot.
Uz šīm skolām norīkoti apmācīti inspektori, lai novērotu situāciju. Reliģisku simbolu publiska nēsāšana Francijā pastāvīgi izraisa konfliktus, īpaši, ja tas attiecas uz islāmticīgajiem. Jau 1994. gadā tika pieņemts likums, kas skolās pieļāva nēsāt reliģiskos simbolus vienīgi tad, ja tie nav publiski redzami.
KONTEKSTS:
Francijā pastāv stingrs nošķīrums starp valsti un reliģiju, un reliģisku simbolu publiska nēsāšana valstī pastāvīgi izraisa konfliktus, īpaši, ja tas attiecas uz islāmticīgajiem. Tiek lēsts, ka no 67 miljonus lielā Francijas iedzīvotāju kopskaita 3,5 līdz seši miljoni ir musulmaņi.
Pēdējā laikā debates par islāma simboliem ir saasinājušās, un tas notika pēc 2020. gada, kad čečenu bēglis nocirta galvu skolotājam Samuelam Petī, kurš bija rādījis skolēniem pravieša Muhameda karikatūras.
