Panorāma

Ādažu bāzē godina kritušo karavīru piemiņu

Panorāma

Panorāma

Kāda ir situācija Ukrainas frontē?

NBS virsnieks Slaidiņš: Ukraina varētu attīstīt pretuzbrukumu Hersonas apgabalā

Šobrīd par galveno kauju punktu Ukrainā ir kļuvusi Avdijivka, tomēr Ukrainas aizstāvji, to izmantojot, varētu attīstīt uzbrukumu Hersonas apgabalā, jo jau tagad ir tikuši Dņepras upes kreisajā krastā, Latvijas Televīzijai komentēja Nacionālo bruņoto spēku Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš.

Slaidiņš skaidroja, ka šobrīd par galveno kauju punktu Ukrainā ir kļuvusi Avdijivka, kur Krievijas puse veic uzbrukuma operācijas. "Tas arī, visticamāk, liedz Ukrainas spēkiem turpināt aktīvas darbības dienvidu frontē, Zaporižjas apgabalā. Ukraina bija spiesta pārdislocēt rezerves un jau bija redzams, ka pēdējo divu nedēļu laikā Zaporižjas sektorā virzības uz priekšu nebija nekādas," norādīja Slaidiņš.

Šobrīd Ukrainas spēki ir aktīvāki dienvidos no Bahmutas, bet arī tur panākumi atgūto teritoriju platības ziņā dienā ir mērāmi desmitos metru. "Labā ziņa no Ukrainas – ukraiņi ir tikuši kreisajā Dņepras upes krastā un, iespējams, var izmantot šos notikumus pie Avdijivkas un attīstīt uzbrukumu Hersonas apgabalā," sacīja Slaidiņš.

Viņš piekrita arī Ukrainas bruņoto spēku virspavēlnieka Valērija Zalužnija žurnālam "The Economist" sacītajam par kara ieiešanu jaunā posmā – pozīciju jeb ierakumu karā. 

Arī Slaidiņš prognozēja, ka tuvākajā laikā Krievijas izvērstais karš Ukrainā laikapstākļu dēļ no manevru kara varētu pāriet ierakumu karā bez manevru vienību kustības. Tas nozīmē to, ka abas puses nocietināsies. 

"Krievija jau tagad veic pamatīgus nocietināšanās darbus savās okupētajās teritorijās, līdz ar to nākamgad, ja atsāksies aktīva karadarbība, ukraiņi saskarsies ar tām pašām problēmām – ar spēcīgi nocietinātu Krievijas aizsardzību," prognozēja Slaidiņš.

Manevru karš Ukrainā bija redzams, sākot ar šī gada jūliju, kad ukraiņi sāka aktīvu pretuzbrukumu. Tāpat izteiktu manevru karu Ukrainas veikusi pērn, atbrīvojot Harkivu.

"Tas bija izteikts manevru karš ar manevru vienībām, smago kaujas tehniku, izvairīšanos no kaujām pilsētvidē, apiešanu, aplenkšanu. Hersonā bija nedaudz savādāk, tur lielāko lomu nostrādāja tas, ka tika neitralizēta Krievijas apgāde, un Krievijas spēki bija spiesti pamest Hersonu," skaidroja Slaidiņš.

Tikmēr ierakumu karš būs līdzīgs karam Austrumukrainā, kad 2015. gadā abas puses atradās pozīcijās, veica savstarpējas apšaudes, bet būtisku teritorijas ieguvumu vai zaudējumu nebija, skaidroja Slaidiņš.

Lai gan Krievija joprojām nav izsludinājusi vispārējo mobilizāciju, tā labi tiek galā ar slēpto mobilizāciju, sacīja Slaidiņš. Pēc Ukrainas izlūkošanas pārvaldes datiem vidēji mēnesī Krievija iesauc ap 20 un 25 tūkstošiem, kas ir daudz, komentēja majors Slaidiņš, norādot, ka

lielākais Krievijas panākums ir tās izvērstā propaganda, kas iedarbojas uz iedzīvotāju prātiem un vieno viņus. 

Slaidiņš prognozēja, ka nākamgad aktīva karadarbība varētu turpināties Ukrainas dienvidos un Krimā, jo tas ir vājākais posms, kur Krievijai ir sarežģīti veikt armijas apgādi. Tas iespējams tikai pār Krimas tiltu vai sauszemes koridoru no Rostovas pie Donas.

"Pieļauju, ka šī būs tā vieta, kur nākamgad turpināsies aktīva karadarbība un Ukrainas spēki mēģinās gūt panākumus. Sarežģīti ir karot Donbasā blīvās apdzīvotības dēļ, bet šī ir vieta, kur ir plašas stepes un mazāk pilsētu, ciemu, būs daudz lielākas iespējas gūt pārsvaru," prognozēja Slaidiņš. 

Lai gan laikapstākļu dēļ rudenī iespējama ierobežota Ukrainas karaspēka kustība, iestājoties salam, zemes virskārta sasals un darbības notiks, prognozēja Slaidiņš, norādot, ka svarīgi ir nepieļaut Krievijai laiku atelpai:

"Lai cik tas Ukrainai maksātu, ir jāuztur aktivitāte, lai Krievija nespētu realizēt visu savu potenciālu."

KONTEKSTS:

2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.

Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un 2022. gada rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, bet 2023. gada vasarā sākās jauns Ukrainas pretuzbrukums.

Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un Krievijas okupācijas spēku nocietinātās pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti