Pirmie dronu uzbrukumi nākuši no ziemeļu puses, tiem lidojot pāri Sumu apgabalam galvaspilsētas Kijivas virzienā. Bezpilota lidaparāti "Shahed" lidojuma laikā spēj mainīt virzienu, tādēļ gaisa trauksme tika izsludināta visos Ukrainas ziemeļu apgabalos.
Ukrainas armija paziņoja, ka tā atvairīja Irānā ražotus dronus "Shahed-136", kas no Azovas jūras caur Melno jūru tika virzīti uz Odesas reģionu, ziņo AFP.
Triecienos sabojāta ostas infrastruktūra, paziņoja reģiona gubernators Oļehs Kipers, piebilstot, ka nav ziņu par cietušajiem.
"Uzbrukuma rezultātā reģiona ostas un rūpnieciskās infrastruktūras objektos izcēlās ugunsgrēki, un sabojāti graudu elevatori," viņš paziņoja.
Krievija uzbrūk Odesai, vienai no galvenajām Ukrainas ostām, kopš Maskava pagājušajā mēnesī atkāpās no graudu līguma, kas ļāva Kijivai eksportēt labību, neraugoties uz karu.
Šis nozīmīgais līgums bija ļāvis no Ukrainas ostām izvest aptuveni 33 miljonus tonnu graudu.
Pagājušajā nedēļā Kijiva paziņoja, ka tai trūkst līdzekļu, lai aizsargātos pret Krievijas triecieniem tās graudu infrastruktūrai.
Virs Kijivas notriec 10 Krievijas dronus
Nakts uzbrukumā galvaspilsētai tika notriekti vairāk nekā 10 Krievijas bezpilota lidaparāti, agrā trešdienas rītā paziņoja pilsētas militārā administrācija.
"Kijivā vienlaicīgi no vairākiem virzieniem ienāca bezpilota lidaparātu grupas. Tomēr visi gaisa mērķi – vairāk nekā 10 bezpilota lidaparāti – tika savlaicīgi atklāti un iznīcināti ar pretgaisa aizsardzības spēkiem un līdzekļiem," informēja administrācijas vadītājs Sergejs Popko.
Viņš pauda, ka Krievija bija izmantojusi Irānas "Shahed" dronus, kuru atlūzas trāpīja vairākās vietās.
Golosijivskas rajonā "drona daļas nokrita uz rotaļu laukuma", un nedzīvojamā ēkā izcēlās ugunsgrēks.
"Visu nakti bija gaisa trauksme, pat telefons nedarbojās. Labi, ka negulēju. Tad es dzirdēju skaļu troksni un piespiedos pie sienas. Bija tāds trieciens, ka varēja just visā dzīvoklī," stāsta Kijivas iedzīvotājs Oleksandrs.
Kijivas mērs Vitālijs Kļičko informēja, ka uzbrukumā neviens cilvēks nav ne nogalināts, ne ievainots.
No rīta gaisa trauksme atcelta visos apgabalos, lai gan pienākušas vēstis par vairākiem gaisa uzbrukumiem Harkivas un Zaporižjas apgabalos, kur tagad atkārtoti izsludināta gaisa trauksme.
Cits uzbrukums naktī skāris arī ostas infrastruktūru Ukrainas dienvidos netālu no robežas ar Rumāniju. Ģenerālprokuratūra paziņoja, ka triecienos cietusi osta Donavas upes krastā.
Uzbrukumā iznīcināti līdz pat 40 000 tonnu graudu.
Ukraina pašlaik izmanto Donavas ostas kā galveno eksporta ceļu, kopš Krievija izstājās no ANO un Turcijas noslēgtās Melnās jūras graudu vienošanās.
Rumānijas prezidents Klauss Johaniss paudis, ka Krievijas uzbrukumi Ukrainas Donavas ostām ir nepieņemami, ņemot vērā to tuvumu Rumānijai, kas ir arī NATO dalībvalsts.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans tikmēr ar Krievijas līderi Vladimiru Putinu telefonsarunā vienojies par Kremļa saimnieka vizīti Turcijā, vēsta Turcijas prezidenta preses dienests. Erdogans telefonsarunā uzsvēris Melnās jūras graudu vienošanās nozīmi.
Tikmēr Putins pavēstījis, ka Maskava ir gatava atsākt dalību līgumā, tiklīdz Rietumi izpildīs visas tajos noteiktās saistības pret Krieviju.
KONTEKSTS:
2022. gada 24. februārī Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēlēja sākt Krievijas karaspēka iebrukumu Ukrainā. Putins apgalvoja, ka NATO gatavojas izmantot Ukrainu kā placdarmu agresijai pret Krieviju, lai gan šiem apgalvojumiem nebija nekādu pierādījumu. Ukraina uzskata, ka Putina patiesais mērķis ir iznīcināt Ukrainas valstiskumu un pakļaut šo teritoriju Maskavas kontrolei.
Plaša ofensīva izgāzās, Ukraina nepadevās, un, saņemot ārvalstu militāro palīdzību, ukraiņu armijai izdevās apturēt iebrucējus un rudenī arī atbrīvot Harkivas apgabalu, atgūt Hersonu, un vasaras sākumā sācies Ukrainas pretuzbrukums.
Pretuzbrukuma gaitu apgrūtina efektīvu uzbrukuma ieroču trūkums, mīnu lauki un nocietinātās Krievijas okupācijas spēku pozīcijas, tomēr Ukrainas armija pamazām virzās uz priekšu.
