Visas 10 valstis piedzīvojušas politisko un diplomātisko izaugsmi
2004. gada 1. maijā Latvija un vēl deviņas citas nu jau ES valstis, kļūstot par daļu no bloka, katra bija ar atšķirīgām sākumpozīcijām. Iestāšanās dienā Latvija kopā ar Igauniju un Lietuvu nepilnus 13 gadus bija brīva no Maskavas politiskās kontroles un nepilnus 10 – no tās militārās klātbūtnes. Bet ceļā uz iestāšanos ES Baltijas valstis pavadīja 9 gadus.
Polija un Ungārija iestāšanās brīdī beidza 10 gadus ilgo ceļu uz dalību ES. Čehijas, Slovākijas un Slovēnijas ceļš no pieteikuma iesniegšanas līdz iestājai ES bija nedaudz īsāks. Tikmēr Kipra un Malta, iestājoties ES, bija noslēgušas 14 gadus ilgo ceļu uz dalību blokā.
Latvijas Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis sarunā ar Latvijas Radio atzīmēja, ka Latvijai un deviņām citām valstīm kopīgs ir tas, ka vairums līdz ar iestāšanos ES atgriezās Eiropā.
"Divdesmit gadus atpakaļ lielākā daļa no viņām atgriezās Eiropā. Atgriezās Rietumos – atgriezās tur, kur vēlējās piederēt. Viņām visām kopīgs ir tas, ka ekonomiskā izaugsme ir bijusi eksponenciāla. Jā, tur ir bijušas gan augšas, gan lejas. Kādam vairāk, kādam mazāk. Liela daļa no viņām ir pat apsteigušas agrākās dalībvalstis. Politiski absolūti šīs 10 valstis, kas pievienojās, kopsummā ir kļuvušas nozīmīgākas, gan ģeopolitiskajā spēlē, gan tās, kas ir Eirozonā, arī ekonomiskajā spēlē. Un ar viņām rēķinās pilnīgi savādāk nekā ar tām valstīm, kas ir kaut kur atsevišķi. Viņas nav ģeopolitisko cīņu laukums, viņas ir ģeopolitisko cīņu spēlētājs šajā gadījumā," sacīja Bukovskis.
Bukovskis norādīja, ka visas 10 valstis ir piedzīvojušas politisko un diplomātisko izaugsmi.
ES dalībvalstis vieno arī vienotas vērtības. Tiesa,
saskaņā ar izdevuma "The Economist" Demokrātijas indeksu, kas tiek publicēts kopš 2006. gada, teju visas desmit valstis šobrīd ir klasificējamas kā demokrātijas ar trūkumiem. Tikai Malta un Čehija aizvadīto 17 gadu laikā kādā no posmiem tika novērtētas kā pilnvērtīgas demokrātijas.
Savukārt Vācijā bāzētā "Bertelsmann" fonda Transformācijas indekss, kas kopš 2006. gada apkopo datus par politisko un ekonomisko pārmaiņu procesu visā pasaulē, secinājis, ka labākie panākumi līdz šim vienmēr ir bijuši Čehijai un Igaunijai.
No Baltijas valstīm visvairāk Eiropas naudu saņēmusi Lietuva
Taču izaugsme mērāma arī ekonomikas rādītājos. Ieskatu dažos datos piedāvā aģentūra "Bloomberg". Tā aprēķinājusi, ka laikā no 2004. līdz 2022. gadam ES šajās desmit valstīs ir investējusi aptuveni 515 miljardus eiro. Polija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bijusi lielākā Eiropas naudas saņēmēja, proti, tie ir teju 238 miljardi eiro. Tas ļāvis modernizēt transporta un lauksaimniecības sektoru. Polijai seko Ungārija ar 83 miljardiem, bet visvairāk no Baltijas valstīm saņēmusi Lietuva – 30 miljardus, Latvijā – teju 18 miljardus, Igaunijā – teju 14 miljardus.
Visu desmit valstu ekonomikas ir piedzīvojušas izaugsmi un aizvadīto divdesmit gadu laikā algas ir pieaugušas divkārt. No 26 miljoniem jaunu darba vietu ES valstīs pēdējo 20 gadu laikā vismaz seši miljoni ir izveidoti tieši desmit jaunajās bloka valstīs.
Septiņas no desmit valstīm ir atteikušās no savas valūtas pret eiro, un daudzās no šīm desmit valstīm ir vismaz viens miljardieris, ja rēķina ASV dolāru izteiksmē.
Par to, kādas izmaksas nes Eiropas Savienības paplašināšanās, nesen pārraidītā telekanāla "Arte" dokumentālajā filmā skaidroja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta vecākais pētnieks Kajs-Olafs Langs: "Naudas ziņā paplašināšanās nes izmaksas. Bet ir arī tāda lieta kā nepaplašināšanās cena. Kas būtu noticis, ja mēs nebūtu aicinājuši šīs valstis? Ko tas nozīmētu drošības ziņā? Ko tas nozīmētu šo valstu ekonomiskajai attīstībai? Ko tas nozīmētu iekšējās drošības un migrācijas jautājumos, ja šīs valstis paliktu pelēkajā zonā un nebūtu attīstījušās tik dinamiski kā esot kopējā Eiropas integrācijas aliansē?"
Ekonomists: Šīm 10 valstīm saglabāsies "austrumu izaicinājums"
Ekonomikas attīstību komentēja arī "SEB bankas" ekonomistam Dainis Gašpuitis, kurš pārējo valstu sniegumu salīdzināja ar to, kā klājies Latvijai: "Citām valstīm mēs redzam, ka tomēr ir gājis samērā līdzīgi. Ja skatāmies, tad, protams, šie mēri, kā salīdzināt dzīves līmeņa izmaiņas, mēs parasti izmantojam iekšzemes kopproduktu (IKP) uz 1 iedzīvotāju. Bet te arī jāsaprot dažāds konteksts, ka, protams, to nevar precīzi nomērīt. Jāņem vērā arī ģeogrāfiskās tendences. Šī nevienmērība, kas ir katrā valstī, atšķiras. (..) Mēs redzam, ka Bulgārija turpina, kā teikt, vilkties nopakaļus. Mēs esam tādā varbūt ne pašā pēdējā vietā, bet es teiktu, starp pēdējiem. Bet arī jāsaprot, ka mums tie izaicinājumi nav bijuši mazi. Arī pastarpināti tas, ar ko šobrīd saskaramies – ar Krievijas ietekmi. Kopējā kontekstā es teiktu, ka kopējais veikums nav tik smagi kritizējams, kā vienu otru reizi mums šeit izvēršas kritika. Ir skaidrs, ka mēs varējām labāk, noteikti, ka mēs varējām nepieļaut daudzas kļūdas, bet mēs redzam, ka daudzas valstis ir gājušas salīdzinoši līdzīgi."
Lai arī visām valstīm ir bijusi novērojama dzīves līmeņa uzlabošanās, ekonomists vērš uzmanību, ka, vērtējot situāciju, ir jāņem vērā tendences, kā šie uzlabojumi ir pārdalīti un kā cilvēki to novērtē. Vienlaikus Gašpuitis uzsvēra, ka dalība ES jau pati par sevi ir kvalitātes kritērijs. Atliek paskatīties uz tām valstīm, "kas bija mūsu likteņmāsas Padomju Savienībā", un redzams, ka to ekonomiskā atpalicība vai stagnācija ir ar atrāvienu, sacīja Gašpuitis.
Ekonomists arī vērsa uzmanību uz to, ka no šo desmit valstu grupas nav izceļama neviena valsts, kura ir būtiski pārkāpusi pāri savam potenciālam.
Pēc Gašpuita domām, šai 10 valstu grupai saglabāsies, kā viņš to dēvē, "austrumu izaicinājums", jo investīcijas reģionā nāks ar lielāku piesardzību, un daudzas lietas neļauj izdarīt iesakņojušās tradīcijas. Tik straujš izrāviens, kāds tas bija pirmajā ES dalības desmitgadē, būs sarežģītāks, secināja Gašpuitis.
Kas attiecas uz prognozēm, tad Baltijas valstīs par izteiktu līderi izvirzās Lietuva, savukārt Polija varētu kļūt par nozīmīgu reģiona ekonomisko centru. Tā ar savu politisko ietekmi varētu kļūt par ienākošu, nozīmīgu faktoru mūsu reģionā.
Katrai no valstīm, kas pirms 20 gadiem pievienojās ES, pozitīvu ieguvumu netrūkst. Vienlaikus jāatzīmē, ka integrācija ES ir nemitīgs process, kas turpināsies arī nākamos 20 gadus.
