Eksperti: Trūkst vīzijas par šorttreka un ātrslidošanas attīstību Latvijā

Jau pagājušā gada februārī Phjončhanas ziemas olimpiskajās spēlēs sākās publiskais konflikts Latvijas šorttreka vidē. Viena no izlases trenerēm Evita Krievāne pat vairākkārt publiski sēdās pie apaļā galda ar galveno konfliktētāju šorttrekistu Roberto Puķīti. Viņš draudēja atteikties no Latvijas pilsonības un pārstāvēt citu valsti.

Visu vasaru ritēja samierināšanās sapulces Latvijas Olimpiskās komitejas (LOK) telpās, konflikts šķita atrisināts, jo Puķītis paziņoja, ka trenēsies sev šķietami netīkamās Krievānes vadībā. Tomēr īsi pēc tam nāca klajā ar informāciju, ka aiziet no sporta.

Vasarā klusi un nemanāmi to izdarīja arī olimpiskajās spēlēs Latvijai vēsturiski labāko rezultātu sasniegušais Roberts Zvejnieks. Viņam esot apnicis tas, ka jālūdz nauda vecākiem, lai turpinātu treniņus ar Latvijas izlasi.

Šorttreks un ātrslidošana Latvijā kā pie sasistas silesMārtiņš Kļavenieks

    Latvijas šorttreka izlases trenere joprojām ir Krievāne. Viņa pagājušajā nedēļā vadīja gados ļoti jauno Latvijas komandu Eiropas meistarsacīkstēs Nīderlandē. Telefonsarunā Krievāne norādīja uz galveno problēmu – nav galvenā lēmuma pieņēmēja par Latvijas šorttreka attīstības vīziju. Viņasprāt, LOK būtu vajadzējis norādīt, kas darāms sporta veida attīstībā, taču šīs institūcijas varā ir tikai ieteikt. Tādēļ arī  Latvijas šorttreks šobrīd esot tieši turpat, kur bija pirms diviem gadiem.

    Līdz Phjončhanas olimpiskajām spēlēm un arī neilgu laiku pēc tam Latvijas labākie šorttrekisti visi kopā trenējās Jelgavā. Tas viss notiku britu trenera Stjuarta Horspūla vadībā. Naudas trūkuma dēļ izlase nespēja vienoties ar britu speciālistu par darbu arī turpmāk. Jau atkal aptuveni divus mēnešus katrs šorttrekists trenējas savā klubā – cits Mārupē, cits Ventspilī, cits Jelgavā.

    Viens no cīnītājiem par Latvijas šorttreka un ātrslidošanas attīstību Edvīns Silovs uzskata, ka liela problēma ir esošās Latvijas Slidošanas asociācijas valdes sastāvs – šī federācija pārstāv Latvijas daiļslidotājus, ātrslidotājus un šorttrekistus, bet visi astoņi valdes locekļi esot daiļslidošanas vides pārstāvji. Viņaprāt, šobrīd viss ir sagrauts un ātrslidotāji un šorttrekisti ir pie sasistas siles.

    Silovs arī norādīja, ka ātrslidotājam Haraldam Silovam par augstiem sasniegumiem sportā, proti, par izcīnīto ceturto vietu olimpiskajās spēlēs šī sporta veida attīstībai tika piešķirti 35 tūkstoši eiro, taču asociācija pat neesot konsultējusies ar Silovu, kur šo naudu izlietot. Esot pat dzirdēts, ka šo naudu plānots novirzīt daiļslidošanai.

    Edvīns Silovs ir Latvijas vienīgā ātrslidotāja Haralda Silova tēvs. Skaidrs, ka viņa stāstītais jāuztver arī kā subjektīvs skatījums. Lai veidotos objektīva kopaina, nepieciešams uzzināt arī Latvijas Slidošanas asociācijas viedokli. Ar asociācijas prezidenti Mariku Nugumanovu šī stāsta tapšanas laikā gan sazināties neizdevās.

    Šorttreks ir viens no sporta veidiem, kurā, mērķtiecīgi strādājot, Latvijā var sasniegt augstvērtīgus rezultātus starptautiskajās sacensībās. Tomēr publiskā netīrās veļas mazgāšana nogalina jebkuru vēlmi ko sasniegt jau pašā saknē. Arvien aktīvāk jādomā arī par prioritāri atbalstāmo sporta veidu noteikšanu Latvijā, jo visu finansēt valsts nevar.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ziemas sports
    Sports
    Jaunākie
    Interesanti