Sportojošu bērnu vecāki: maksājumi skaidrā naudā bez čeka – ierasta prakse

Dažādos sporta veidos ierastā prakse prasīt nodarbībās iesaistīto bērnu vecākiem samaksu skaidrā naudā bez skaidra un saprotama pamatojuma, kā arī nereti bez darījumu apliecinošiem dokumentiem, raisa ģimenēs neapmierinātību. Vairāki sportā iesaistītu bērnu vecāki Latvijas Televīzijas Sporta redakcijai pauda satraukumu par nesaprotamiem maksājumiem.

Iebildumi bija gan mammām, gan tētiem, kuru atvases trenējas tiklab basketbolā un džudo, kā tenisā un hokejā. 

Kāda basketbolista mamma ir nemierā ar to, ka jaunākajiem audzēkņiem, viņasprāt, jāfinansē vecāko grupu dalībnieki, kas piedalās sacensībās. 

"Mūsu bērns spēlē basketbolu Rīgas 47. vidusskolā. Ir basketbola klubs, kura treniņi notiek skolas telpās. Kad bērns sāka spēlēt basketbolu, mums tika paziņots, ka par treniņiem jāmaksā 30 eiro mēnesī," teica jaunā sportista mamma. "Kad jautāju, kur paliek nauda, man atbildēja, ka sacensībās, par transportu un citos izdevumos. Mazie bērni vēl sacensības nepiedalās.  Principā

sanāk finansēt vecāko grupu audzēkņus. Čeka nav. Bērns vēlas spēlēt basketbolu, tāpēc esam spiesti maksāt."

Savukārt kādas džudistes mamma nevēlas samierināties ar sporta skolas prasību piedalīties noteiktā skaitā sacensību, kur dalības maksa ir uz ģimenes rēķina.

"Meita iet sporta skolā uz džudo nodarbībām – nedara to, lai profesionāli augtu, vienkārši fiziskā dēļ. Bet pēc trenera teiktā, ir jāpiedalās noteiktā skaitā sacensību tā saucamajai izaugsmei, lai iegūtu augstāku līmeni un trenētos savā līmenī. Jautājums vairāk par to, ka sacensībās jāpārstāv sporta skola, lai vāktu punktus skolai, bet sacensību dalības maksa [20 eiro] jāveic pašam audzēknim. Tas jādara uz vietas sacensību laikā skaidrā naudā, čeku nekad neesmu saņēmusi," paskaidroja džudistes mamma.

"Reizēm pat divreiz mēnesī sacensības notiek, vecākiem pašiem arī jānogādā [bērns] uz sacensību vietu, reizēm tie ir 100 un vairāk kilometri vienā virzienā. Sporta skola reizēm sedz dalības maksu noteiktam skaitam audzēkņu. Prasība – iepriekšējās sacensībās iegūt godalgotu vietu. Tagad covid laikā, esam izsprukuši no sacensībām. Jautājums –

cik ētiski ir prasīt no audzēkņa maksu par dalību sacensībās, kurām mērķis ir vākt punktus sporta skolai?"

Tāpat vairāki vecāki izkrata sirdi par tādu sporta veidu dārdzību kā teniss un hokejs. Tie ir populāri sporta veidi, taču attīstībā diezgan neregulēti.

"Neesam redzējuši valsts  atbalstu nekādā formā līdz 10 gadu vecumam. Ne attiecībā uz kortu, ne arī treneru izmaksām," pauda kādas tenisistes tētis. "Izmaksas ir atkarīgas no vecuma un tā, cik nopietni bērns nodarbojas ar tenisu, bet, ja grib būt konkurētspējīgs, tad 10 gadu vecumā mēneša izmaksas Rīgā varētu svārstīties starp 500–700 eiro mēnesī. Tās būtu izmaksas par kortiem un treneri. Ir dažādi treneri, bet esmu diezgan drošs, ka vairumam visa nauda ir jāmaksā skaidrā un neviens nekādus čekus nedod, rēķinus neizraksta. Bez individuāliem treneriem ir arī tenisa skolas – šeit dažas skolas rēķinus izraksta, citas ne. Jebkurā gadījumā Rīgā tas ir ļoti dārgi. Salīdzinot, piemēram, Liepājā tenisa treniņi, kuru intensitāte Rīgā atbilst aptuveni 700 eiro maksai, maksā 25 eiro mēnesī. Un daudzbērnu ģimenēm ir vēl 40% atlaide."

Būtiski, ka Liepājā teniss ir pašvaldības sporta skolas paspārnē, tāpēc nodarbības ir krietni lētākas nekā citviet Latvijā.

Liepājnieces Anastasijas Sevastovas panākumi tenisā apliecina, ka vēju pilsētā nodokļu maksātāju ieguldījumi nav bijuši veltīgi un var ielikt labu pamatakmeni.  

Turpretim kāda bijušā jaunā hokejista tētis savu dēlu vedis uz treniņiem trijos klubos, kur visos ierasta prakse bija it kā neobligāti maksājumi skaidrā naudā.

"Dēls tagad hokeju vairs nespēlē, bet pirms tam ir spēlējis trijos dažādos Latvijas klubos. Visos ir šie melnie maksājumi skaidrā naudā," teica nepatīkamu pieredzi guvušais tēvs. "Tie [maksājumi] netiek pozicionēti kā obligāti un sākumā tiek prasīti visai neuzkrītoši, taču nemaksāšana var pēc tam sāpīgi atspēlēties ar netikšanu laukumā vai sastāvā, kā tas bija manam dēlam. Te nav runa par vienu vai otru pilsētu, bet par visu Latvijas hokeja sabiedrību kā tādu. Vietas pirkšana komandā ir ļoti izplatīta parādība. Lielākie cietēji jau beigās ir bērni, kuri to ļoti pārdzīvo." 

Savukārt divu hokejistu mamma kā galveno klupšanas akmeni min faktu, ka jau otro gadu tiek aizliegti treniņi iekštelpās, kādēļ daudzi vecāki meklē iespējas bērnus sūtīt trenēties uz ārzemēm. Jau tā dārgo prieku tas padara vēl dārgāku. 

Pastāsti par savu pieredzi

Vecāki savus pieredzes stāstus ir aicināti sūtīt uz LTV Sporta redakcijas “Whatsapp” numuru.

"Kaimiņvalstīs, kur infekciju un vakcinācijas līknes ir gana līdzīgas Latvijai, hokejs neapstājas. Pagājušā gadā mani bērni regulāri devās spēlēt hokeju uz Lietuvu, šogad tiek plānoti treniņi Igaunijā," klāstīja māmiņa.

"Talantīgāko bērnu vecākiem, kuri nespēj vienaldzīgi noskatīties uz šo katastrofu, šobrīd maciņi jāatver iepriekš neiedomājamos apmēros, jo nu jau jāfinansē ne tikai treneris, treniņi, ekipējums un turnīri, bet gan dzīve ārzemēs."

Latvijas Televīzija projektā “Bērnu sporta uzrēķini” aicina arī citu sportojošo bērnu vecākus dalīties ar saviem pieredzes stāstiem un ierosinājumiem, lietotnē “Whatsapp” rakstot uz sporta redakcijas tālruni.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt