ĪSUMĀ:
- Visi mēģinājumi atrast pareizo recepti prioritāro sporta veidu noteikšanā cietuši neveiksmi
- Prioritāro sporta veidu sistēma veiksmīgi ieviesta Ungārijā
- Lietpratēji uzskata Ungārijas piemēru par noderīgu pielāgošanai arī Latvijā
- Latvijā populāriem sporta veidiem jau drīzā nākotnē jārēķinās ar sarežģījumiem
Jau pašas pirmās kritēriju rezultātu projekcijas radīja daudz neapmierināto un pat sašutušo. Mēģinājumi diskutēt par akcentu maiņu pašā sporta sabiedrībā beidzās ar strupceļu, ko veidoja elementāra loģikas kļūda. Jo par to, kā turpmāk finansēt sportu, tika vaicāts organizācijām, kas pašas šo finansējumu vēlāk saņems.
2020. gada septembrī IZM izsludināja iepirkumu pētījuma veikšanai. Reklāmas aģentūras “Mindshare” pusgadu tapušais pētījums tika prezentēts 2021. gada aprīlī – tas bija izlasāms uz desmit lappusēm, no kurām pirmajā bija virsraksts, bet pēdējā – tikai divas rindiņas teksta. Pētījuma saturs izpelnījās lielu sporta sabiedrības kritiku un nekādas paliekošas pēdas neatstāja.
Kā vienu no kompromisa kritērijiem vairāki sporta sabiedrības pārstāvji rosināja vērtēt arī privātā kapitāla iesaistes apmēru,
jo tas visprecīzāk atspoguļo sabiedrības novērtējumu.
"Ja kā uzņēmējs vēlies saņemt Latvijas Investīciju aģentūras atbalstu jebkādam savam projektam, ir vajadzīgs savs līdzfinansējums," teica uzņēmējs un sporta menedžeris Egils Lūsis. "Man liekas, ka tas ir skaidrs arguments no valsts politikas viedokļa, kas parāda, ka arī sportā ir jāskatās līdzīgi. Un jāskatās ir tur, kur ir privāts finansējums. Tur arī valsts varētu ieguldīt naudu, lai būtu sadarbības attiecības uz līdzīgas bāzes."
Ideju kā labu esam atzina tā laika izglītības un zinātnes ministre Ilga Šuplinska. Tomēr ideja netika pat nopietni izskatīta, jo tādējādi atsijātu vairākus nopelniem bagātus sporta veidus, piemēram, kamaniņu sportu. 2022. gada martā IZM Sporta departamenta direktors Edgars Severs intervijā Latvijas Televīzijai paziņoja, ka
no nodoma administratīvi nosaukt prioritāros sporta veidus valsts ir atkāpusies.
Kamēr Latvija nespēj izšķirties par prioritātēm, citas valstis to jau ir izdarījušas. Piemēram, Ungārija 2010. gadā atsevišķi izdalīja populārākās sporta spēles – futbolu, basketbolu, ūdenspolo, hokeju, handbolu, vēlāk arī volejbolu. Uzņēmējiem, kas atbalsta šīs sporta spēles, piešķīra dāsnas nodokļu atlaides.
Jurists un LTV sporta ziņu vadītājs Juris Valdovskis paskaidroja, ka Ungārijas uzņēmumi varēja ziedot noteiktu daļu – 80% no maksājamā uzņēmumu ienākumu nodokļa šo sešu sporta veidu organizācijām. Savukārt šos līdzekļus organizācijas var izmantot bērnu sporta attīstībai, personāla izmaksām un ieguldījumiem sporta būvju celšanā.
"Kā ir parādījusi prakse, 12 gados kopš šī sistēma darbojas, ir būtiski pieaudzis sportistu skaits šajos sporta veidos, kā arī ļoti būtiski pieauguši ieguldījumi šo sporta veidu infrastruktūrā," teica Valdovskis.
Trīs gadus vēlāk, 2013. gadā, Ungārija noteica arī prioritāros sporta veidus. Tie ir 16 individuālie sporta veidi, kuri ar sporta spēlēm nekonkurē un tiek atbalstīti citā veidā, galvenokārt no valsts budžeta.
"Ja paskatāmies [Ungārijā] piešķirtā valsts budžeta finansējuma apjomu, tad tas ir atšķirīgs. 2020. gadā pārliecinoši lielāko finansējumu saņēma peldēšana, kur Ungārijai ir ļoti lieli panākumi," sacīja Valdovskis. "Otrajā vietā bija smaiļošana un kanoe airēšana, bet trešajā vietā – cīņas sports. Faktiski šis finansējuma apjoms tiek piešķirts pēc ļoti dažādiem kritērijiem, kuru pamatā, protams, ir panākumi starptautiskajā arēnā, jaunatnes sporta panākumi, sportojošo skaits un tā tālāk."
Īpaši ir izceļami nosacījumi, ar kādiem tiek piemērotas dāsnās nodokļu atlaides populārākajos komandu sporta veidos. Ziedojumi izmantojami jaunatnes sportam, infrastruktūrai un treneru darba apmaksai. Akcents tiek likts uz masveidību, no kuras neizbēgami ar laiku veidosies arī panākumi.
Nav divu vienādu valstu un nav divu vienādu situāciju,
taču viens ir skaidrs – bez sporta veidu kategorizēšanas Latvijas sportam attīstīties ir un būs ļoti grūti.
"Mēs būsim spiesti atgriezties pie šā jautājuma. Neskatoties uz to, ka šobrīd atkal sporta vadība šo jautājumu ir atlikusi tālākā plauktā," teica Valdovskis. "Viens ir šis Ungārijas piemērs, kurš ļoti labi varētu derēt Latvijai. Protams, ar saviem nosacījumiem, ņemot vērā mūsu īpatnības, bet konceptuāli tas ir salīdzinoši ļoti labi īstenojams Latvijā. Tikai vajadzīga politiskā griba un attiecīgi izstrādāti kritēriji."
Lielas problēmas Latvijas populārākos sporta veidus sagaida jau tuvā nākotnē. Vieglatlētika savu pamatvajadzību nodrošināšanai cer uz ārpuskārtas palīdzību no valsts. Bez īpašas valsts pretimnākšanas grūti iztēloties arī sekmīgu hokeja attīstību, jo šis sporta veids tagad ir palicis bez divām ciešākajām partnervalstīm – Krievijas un Baltkrievijas, un īpaši smagi tas skars jaunatnes hokeju.
