Pret likuma grozījumiem balsoja vienīgi frakcijas "Stabilitātei" deputāti.

Likuma grozījumi arī paredz aizliegumu Latvijā organizēt komandu sporta spēļu valstsvienību sacensības, kur piedalās Krievijas vai Baltkrievijas nacionālās izlases zem sava karoga vai neitrālā statusā. Aizliegums attiecas kā uz pieaugušo, tā uz jauniešu un junioru sacensībām gan Latvijā, gan ārzemēs.

Pieņemto likuma grozījumu pamatmērķis ir atkārtoti uzsvērt Latvijas solidaritāti ar Ukrainu un saknē bloķēt jebkādus Krievijas centienus leģitimizēt savus kara noziegumus caur sporta nozari, informēja Saeimas preses dienestā. Krievijas ārpolitikas doktrīnā jau izsenis viens no tās vērtību izplatīšanas virzieniem ir tā sauktā "maigā vara" attiecību veidošanā ar ārvalstīm, un sports ir viens no tās izmantošanas veidiem.

"Sporta likuma grozījumu pamatdoma ir nacionālās likumdošanas līmenī noteikt, ka Latvijas komandu sporta spēļu izlases, piemēram, basketbolā, futbolā vai hokejā, nevar nedz savā, nedz neitrālā laukumā aizvadīt savstarpējas spēles ar agresorvalstu Krievijas un Baltkrievijas komandām," iepriekš pauda Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Sporta apakškomisijas priekšsēdētājs Dāvis Mārtiņš Daugavietis ("Jaunā Vienotība"). "Tas nozīmē, ka gadījumā, ja tiks izlozēts, ka Latvijas izlasei jāspēlē pret Krieviju vai Baltkrieviju, starptautiskajām sporta organizācijām būs jārespektē Latvijas likumdošana."

Par likumprojekta virzību atbildīgās Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas sēdē deputāti iepriekš akcentēja, ka starptautiskā sporta sabiedrība pieņem lēmumus, kas varētu atgriezt apritē Krievijas un Baltkrievijas komandas. Likumprojekta autori jau iepriekš atzīmēja, ka ir iespējama situācija Latvijai pēc izlozes nonākt vienā grupā ar kādu no agresorvalstu komandām. Nemainot likumu, Latvijas komandas šādā situācijā būtu spiestas spēlēt, saņemt tehnisko zaudējumu vai maksāt naudas sodu.

Grozījumi neregulē Latvijas sportistu piedalīšanos olimpiskajās spēlēs, jo lēmumu par to pieņem Latvijas Olimpiskā komiteja.

Daugavietis gan piebilda, ka agresorvalstu komandas sporta spēlēs vairs nevar kvalificēties olimpiskajam turnīram. 

Likumprojekta autori iepriekš norādīja, ka iecerētie likuma grozījumi ir pārspriesti ar sporta nozares pārstāvjiem.

Teorētiski pirmā iespēja Latvijas valstsvienībai tikties ar agresorvalsts nacionālo izlasi varēja būt futbolā, kur 8. februārī notiks Nāciju līgas izloze. Tomēr Latvijas izlase C līgā izlozē ir iekļauta vienā grozā ar Baltkrieviju, tādēļ nevar tikt salozēta vienā grupā. Krievijai dalība Eiropas nacionālo izlašu futbola turnīros ir liegta.

KONTEKSTS:

Katrā sporta veidā starptautiskās federācijas var noteikt savu pieeju Krievijas un Baltkrievijas sportistu dalībai starptautiskās sacensībās. Daudzos individuālajos sporta veidos agresorvalstu pārstāvjiem ir atļauta dalība neitrālu dalībnieku statusā, un šādu pieeju noteica arī Starptautiskā Olimpiskā komiteja (SOK) Parīzes olimpiskajām spēlēm. Turpretim komandu sporta veidos Krievijai dalība oficiālos starptautiskos turnīros ir liegta, un arī Baltkrievijai labvēlība futbolā ir rets izņēmums.