Plāno ierobežot Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbību ar Latvijas sportistiem

Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisija otrdien skatīja priekšlikumus grozījumiem Sporta likumā, kas tostarp paredz ierobežot Baltkrievijas un Krievijas sporta aģentu sadarbību ar Latvijas sportistiem.

Komisijā apstiprinātais priekšlikums nosaka, ka Latvijā reģistrētām sporta organizācijām, Latvijas sportistiem un Latvijas sporta speciālistiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem no Krievijas un Baltkrievijas. Priekšlikumu izskatīšanai komisijas sēdē bija iesniedzis Saeimas deputāts Ralfs Nemiro.

Saeimas Juridiskā biroja pārstāve Lilita Vilsone lūdza Nemiro skaidrot priekšlikumu mērķi, jo būtībā ir runa par fizisku personu savstarpējām attiecībām. Viņa jautāja, vai likumdevējam ir jāiejaucas šādu attiecību noregulējumā, paredzot šādu aizliegumu. Tāpat Vilsone aicināja skaidrot, kādi būs argumenti, kā šo normu aizstāvēt, ja personas pret aizliegumu iebildīs.

Nemiro norādīja, ka likumprojekts kopumā runā par nesadarbošanos ar Krieviju un Baltkrieviju. Deputāts akcentēja, ka tas ir politisks lēmums.

Viņa ieskatā, ir nepieciešams ne tikai pasargāt sportistus, bet arī sporta speciālistus. Turklāt Latvijai nav jāfinansē sporta aģenti no Krievijas un Baltkrievijas.

"Tas var radīt ne tikai politiskus riskus, bet arī ekonomiskus riskus kontekstā ar dažādām sankcijām pakļautām personām, kuras var parādīties sporta organizācijās. Krievijā sporta organizācijas bieži vien tiek izmantotas kā "maigās varas" instruments," sacīja Saeimas deputāts.

Deputāte Ilga Šuplinska uzsvēra, ka priekšlikums ir laikā un vietā, jo tas nostiprina pateikto, kas attiecas uz sportistu, sporta komandu, sporta sacensību rīkošanu. Tāpat tas ierobežo arī "neredzamo varu", kas visu laiku darbojas, īpaši lielajos sporta veidos, piemēram, futbolā, kur sporta aģenti seko līdzi jauniešiem un pusaudžiem.

"Viņi vervē jauniešus un pusaudžus uz dažādām nometnēm, kur to saturs ne vienmēr ir tikai sportam atbilstošs, bet arī ideoloģiju paudošs. Ja Juridiskais birojs runā par nodarbinātības ierobežojumiem, tad, kolēģi, mums tikko bija Covid-19 krīze, kuras laikā mēs aizliedzām visiem Latvijas sportistiem darboties valstī. Šajā brīdī domāt demokrātiski par valstīm, kas vispār nesaprot, kas ir demokrātija, ir noziegums," sacīja Šuplinska.

Tāpat Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijā pieņēma priekšlikumu, kas paredz, ka sporta federācijas izpildinstitūcijas locekļiem jābūt Latvijas pilsoņiem. Tāpat par sporta izpildinstitūcijas locekli nevar būt persona, kura ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks un kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) Sporta departamenta direktors Edgars Severs, runājot par prasību valdes locekļiem būt Latvijas pilsoņiem, norādīja, ka līdz ar to likumā būs noteiktas pilnīgi vienādas prasības gan federācijas vadītājam, gan valdes locekļiem.

Vilsone atzīmēja, ka šī prasība ir nesamērīga. Viņa pauda neizpratni, kāpēc šī prasība tiek attiecināma uz visiem un kāpēc valdē nedrīkst būt Latvijas nepilsonis. Saeimas Juridiskā biroja pārstāve aicināja ņemt vērā, ka runa ir arī par biedrībām un biedrošanās brīvību.

Severs uzsvēra, ka runa ir par Latvijā atzītajām sporta federācijām. Viņš akcentēja, ka atbilstoši likumam federāciju pārstāv ne tikai vadītājs, bet arī visa valde. Tāpēc katrai personai, kas reprezentē federāciju, ir jābūt vienādām prasībām.

"Ja federācijas vadītāji uzskata, ka viņi var nebūt pilsoņi, neviens viņiem neliegs biedroties, tomēr federācijas biedriem ir jālemj, vai šī federācija pārstāv vai nepārstāv valsti," sacīja IZM pārstāvis.

Viņš atzīmēja, ka Sporta likums nosaka gan pienākumus, gan tiesības vadīt un koordinēt sporta veidu Latvijā, gan pārstāvēt valsti starptautiskajās organizācijās attiecīgajā sporta veidā. IZM ieskatā, īstenojot starptautisko pārstāvniecību saiknei ar valsti jābūt vistiešākajā mērā ciešai, kas ir pilsonības fakts.

"Latvijas likumdošana paredz tiesības, kādā veidā personas var kļūt par pilsoņiem. Pilsonības likumā ir norma, kādā veidā to var darīt gan naturalizācijas ceļā, gan arī citos veidos. Mūsuprāt, tas ir samērojams. Mēs nerunājam par jebkuru sporta organizāciju Latvijā, bet tikai par atzītajām sporta federācijām, kas pilda valsts deleģētas funkcijas," teica Severs.

Saeimas deputāts Aigars Bikše (AP) jautāja IZM pārstāvim, vai ministrija apzinās iespējamo diskriminācijas faktu, jo Latvijas nepilsoņi, izņemot dažus ierobežojumus, ir tiesību subjekti. Viņš sacīja, ka nepilsonis, kurš nav bijis attiecīgajos dienestos un ir lojāls Latvijas valstij, vai šie cilvēki netiks "nostādīti nepareizā situācijā" attiecībā pret valsti.

Severs uzsvēra, ka tās būs dažas personas federācijā. Šī prasība nekādā veidā neierobežos personu tiesības darboties Latvijas sportā, sporta organizācijās, piedalīties sacensībās, paust savu viedokli citās biedrībās. Runa ir par Latvijā atzītas federācijas vadības pārstāvi, kurš gan pilda funkcijas Latvijā, gan nodrošina valsts starptautisko pārstāvniecību. IZM ieskatā, aicinājums paplašināt šo normu pašreizējā situācijā ir pamatoti.

Savukārt Šuplinska pauda nostāju, ja persona ir nepilsonis, bet ir Latvijas sportists un lojāls valstij, tas meklēs ceļu, kā kļūt par pilsoni. Tāpat viņa vērsa uzmanību uz pārejas noteikumiem.

"Piedodiet, ja jūs runājat par diskrimināciju, kāpēc jūs nerunājāt brīdī, kad pieņēma visus Covid-19 likumus, jo tur, proporcionāli cilvēku skaitam, kas tika diskriminēti, diskriminācija bija krietni lielāka, tai skaitā tas attiecās uz pedagogiem. Ja mēs runājam par sportistiem, mēs meklējam blusas. Teorētiski jā, tā ir zināma diskriminācija, bet likumu raksta un piemēro konkrētai situācijai, laikam un telpai," uzsvēra deputāte.

Kā aģentūru LETA informēja Saeimas Preses dienestā, komisija galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamiem atzītos grozījumus Sporta likumā, kas paredz noteikt aizliegumu Latvijā reģistrētām sporta spēļu komandām piedalīties Krievijas vai Baltkrievijas nacionālajos čempionātos un kausu izcīņās.

Plānots arī aizliegums piedalīties sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse komandu ir no Krievijas vai Baltkrievijas.

Tāpat grozījumi paredz aizliegt sportistiem un sporta darbiniekiem piedalīties sporta sacensībās, kas norisinās Krievijā vai Baltkrievijā. Tie, kas pārkāps minēto aizliegumu, nedrīkstēs tapt iekļauti valsts izlases sastāvā, kā arī nevarēs treniņu vai sacensību izdevumu segšanai saņemt valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļus.

Plānots, ka Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā nedrīkstēs iekļaut sporta organizācijas amatpersonu, kas ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks. Tāpat šajā amatā nedrīkstēs būt persona, kura ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators.

Tādu pašu aizliegumu plānots attiecināt arī uz Latvijas Sporta federācijas padomes, Latvijas Olimpiskās komitejas, Latvijas Paralimpiskās komitejas, Latvijas Olimpiskās vienības un Latvijas Augstskolu sporta savienības, kā arī atzīto sporta federāciju izpildinstitūciju locekļiem. Sporta federāciju padome būs tiesīga pieņemt lēmumu par atzītās sporta federācijas statusa atņemšanu, ja federācija pēc šī gada 1.oktobra neatbildīs minētajām prasībām.

Tas nepieciešams, lai Latvijas Nacionālās sporta padomes un sporta federāciju vadībā nevarētu nokļūt tādas personas, kas nav lojālas Latvijas valstij un Satversmei un kuras savas iegūtās pilnvaras varētu izmantot valsts drošības apdraudēšanai, teikts likumprojekta anotācijā.

Kā akcentēts anotācijā, Krievijas militārā agresija un plaša mēroga iebrukums Ukrainā aktualizējis jautājumu par Latvijas sporta komandu dalību Krievijas un Baltkrievijas organizētās sporta sacensībās, it sevišķi nacionālajos čempionātos, ņemot vērā to, ka viens no Krievijas "maigās varas" izmantošanas virzieniem ir sports.

Grozījumi Sporta likumā galīgajā lasījumā vēl jāskata Saeimā. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt